Pieminot represijās cietušos

Pavisam nesen nolikti ziedi pie Teroru upuru piemiņas vietām, uzjundītas atmiņas par Sibīrijā pavadītajiem gadiem un aizvadīta tikšanās Kazdangas muzejā ar rakstnieci Andru Manfeldi.

Pasākuma pirmajā daļā grāmatas „Zemnīcas bērni” autore iepazīstināja klātesošos ar fragmentiem no grāmatas, tēlainajā lasījumā skaudri varējām izjust Sibīrijas stepes varenumu naktī, mammai ejot pakaļ jēram, jo drīz taču Ziemassvētki, bērnu un vīra uztraukums un bailes, ka viņa varētu nepārnākt un priekš kam tad jērs, ja nav mammas! Bet pasākuma otrajā daļā – Andra Manfelde uzklausīja represēto atmiņas, jo top jauna grāmata „Okeāns Ilze”. Paldies A.Kronbergai un R.Rudzrogam, ka uzticējāt savus stāstus! Paldies Andrai Manfeldei par jauko tikšanos!

Paldies Sanitai un Edgaram Kārkliņiem par jauko muzikālo priekšnesumu un visiem, visiem, kas atnācāt!

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Atceroties 8.marta svētkus

Tā nu bija sanācis, ka tieši 8.martā Kazdangas muzejā bija atmiņu pēcpusdiena, veltīta 8.marta svētkiem. Paldies visiem, kuri ieradās uz šo pēcpusdienu „8.marts – prieks atcerēties!” Pieļauju, ka kādam jau šos svētkus „nebija prieks atcerēties”, bet svētkus un to noskaņu jau radam mēs paši un tāda nu ir mūsu vēsture, kura arī ir jāatceras, jo vēsturi mēs atpakaļ neatgriezīsim, tādēļ nepieciešams vismaz to ar atmiņām iemūžināt.

Saistībā ar šiem svētkiem, Kazdangas muzejā līdz 22.martam bija apskatāma izstāde „Reiz bija 8.marta svētki”. Paldies M.Purviņai, M.Baulai, L.Ivanovai, M.Holštromai, M.Tamsonei, R.Ņikiforovai, M.Ābelei, V.Enkūzenai par iespēju ielūkoties šo svētku kartiņās, kopskaitā - 460. Arī pēc kartiņām mēs varam izsekot līdzi šo svētku akcentam gadu gaitās – vai tas ir sieviešu solidaritātes, mātes vai vienkārši 8.marta svētku slavinājums.

Paldies Jurim Moisejam, Ainai Vērsei un Mārai Ābelei, ka ļāvāt sajust agrāko šo svētku noskaņu! Jauki bija dzirdēt dzejoļus Aijas Sudrabas izpildījumā, kurus savulaik paši esam mācījušies un deklamējuši savām māmiņām. Vai tad tajos bija kas slikts? Prieks atcerēties!

     Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Sākumskolas skolēni izzina profesijas Kazdangas pagastā.

Katru gadu projektu dienas tiek veltītas kādai noteiktai tēmai, šogad tā ir „Darba vietas un profesijas Kazdangas pagastā un Aizputes novadā”.

Māteru Jura Kazdangas pamatskolas sākumskolas audzēkņi šogad projektu dienās centās izzināt visu par profesijām Kazdangas pagastā.   

1.un 2.klases skolēni skolotājas Birutas Kvedlo un Guntas Moisejas vadībā devās ekskursijā uz Kazdangas pili. Tur skolēni iepazinās ar Tūrisma informācijas centra darbu un Kazdangas muzeju.

Pilī mūs sagaidīja muzeja vadītāja Ilze Holštroma un Tūrisma centra vadītāja Māra Tīmane.          

Skolēni uzzina par Kazdangas vēsturi. Bērni tiek iepazīstināti ar Boju meža muzeja ekspozīciju, interesantas liecības par barona Manteifeļa dzimtu un saimniekošanu Kazdangā, Kazdangas tehnikuma darbību un Kazdangas parka koku bagātību.

Muzejā tiek rīkoti interesanti un daudzpusīgi pasākumi un izstādes.

Lai iepazītu putnu dzīvi, katru gadu tiek rīkotas Putnu dienas.

Mīļš paldies muzeja vadītājai Ilzei Holštromai un Mārai Tīmanei par jauko un interesanto stāstījumu.

Skolotājas:  Biruta Kvedlo 

    Gunta Moiseja.

Grāmata „Kapenēs šovakar dejas” sāk ceļu pie lasītājiem

Kazdangas pilī 2013.gada 16.martā bija svētki. Svētki grāmatas autorei Irmai Markopai (tehnikumā mācījās no 1957.līdz 1961.gadam), viņas bijušajiem Kazdangas tehnikuma klasesbiedriem un arī Kazdangai. Tagad mēs varam lepoties ar vēl vienu autores izauklētu grāmatu - veltītu Kazdangai, autores klasesbiedriem un visiem, kas Kazdangā iemīlējušies – grāmatu „Kapenēs šovakar dejas”.

Jauku ieskatu grāmatas lapaspusēs sniedza atbraukušie Liepājas teātra aktieri – Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats. Ar grāmatas palīdzību, ļoti savdabīgā veidā – barona Manteifeļa gara skatījumā – varēja iepazīties ar daudziem Kazdangas vēstures faktiem, studentu dzīvi četru gadu garumā Kazdangā.

Jauka un interesanta bija grāmatas autores tikšanās ar grāmatā minētajiem personāžiem (tehnikuma klasesbiedriem – Kārli, Vilhelmīni, Maiju), skolotāju J.Kolnu, A.Leju, Māru Tamsoni. Lai gan grāmatā minētie vārdi stipri līdzīgi īstajiem, katrs noteikti sevi atpazīs šajās grāmatas rindās.

Un, kur vēl jaukās dziesmas ar Irmas Markopas vārdiem Andra Kristona un Edmunda Talalasa izpildījumā. Tas viss radīja jauku svētku sajūtu.

Domāju, ka daudzi šajā vakarā vēl un vēl pārcilāja jauniegūto grāmatu un kavējās atmiņās par pavadīto skolas laiku Kazdangā. Varam būt lepni, jo Liepājā šīs grāmatas atvēršanas svētki būs tikai aprīlī, bet mēs jau to varam lasīt!

Paldies Irmai Markopai par grāmatu, māksliniekiem par jaukajiem priekšnesumiem un kuplajam interesentu pulkam!

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Kazdangas parkā iešūpoja saulstāvjus

 Kazdangas folkloras kopa 22. martā iešūpoja saulstāvjus parkā pie somu pirts avotiņa. Šai pasākumā tika gan godināts avotiņš, gan parūpējāmies par savu skaistumu un veselību. Kā vēsta ticējums pavasara saulgriežos jeb saulstāvjos jāmazgā mute avotā un jāēd dzērvenes, lai stipra veselība. Senāk līdz XVI gadsimtam tika uzskatītas, ka jaunais gads Eiropā sākās ar Lieldienu saules sagaidīšanu.

Pasākumā krāsojām olas, šūpojāmies, aizsējām skauģiem rīklītes, kā arī aizmetām projām visas nebūšanas un raizes.
 Lai Tev saulainas Lieldienas un skaists šis pavasara laiks.

Māra 

Koka olas

Šodien ir pirmā pavasara diena, snieg sniegs, nedaudz putina, parka kokos šķiet no augstuma salekušas olas. . Kā man vakar kāds teica, šīs ir pavisam īpašas, cāliskas olas. Pavasara sulstāvji ir klāt, jau aizvakar diena un nakts bija vienāda garuma, bet šodien diena jau ir nedaudz garāka. Un Lieldienas jau vairs nav aiz kalniem, šķiet tāpēc koki piebiruši ar olām  un nevis aiz augstuma. Neatkarīgi no tā vai snieg sniegs vai spīd saulīte, pavasaris ir kāt. Un parkā to sagaida jautrās olas kokos, man un Tev par prieku.

Olas kokos, koki olās, koka olas, olu koki sauksim tos kā katram labāk tīk. Bet man no prāta neiziet jautājums, nez,  kas ir kokā ola vai olis?  

Lai Tev priecīgs šis pavasaris!

Māra

Skolēnu brīvdienas saieta namā!

Iezvani vēju Kazdangas parkā

Nu jau vairākus gadus Kazdangas pils viesu ierašanos iezvana vēja zvani pie durvīm. Šie zvani ir brīnišķīga dāvana no kādas jaukas dāmas, kas dzīvo Bauskas pusē, cik zinu Rutiņai sirdī tuva un mīļa ir Kazdanga. Paldies viņai par tiem. Šo zvanu skaņu ietekmē radās ideja par konkursu un tad nu, lūk, Kazdangas tūrisma centrs izsludina vēl nebijušu radošo darbu konkursu „Iezvani vēju Kazdangas parkā”  Konkursa darbi tiek gaidīti līdz 30. aprīlim Kazdangas TIC.

Konkursā tiek gaidīti radoši darbi- vēja zvani. Darbi drīkst būt izpildīti jebkurā tehnikā pēc brīvas izvēles, no koka, stikla, metāla, keramikas vai kāda cita skaņu veidojoša materiāla.

Laika posmā no 1.- 15. maija konkursa darbi tiks izstādīti parkā un vērtēti pēc konkursa nolikumā noteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Konkursa labāko darbu autori saņems balvas. Darbi tiks apskatāmi un saklausāmi Kazdangas parkā visu vasaru.

Konkursa nolikums lasāms sadaļā konkursi http://www.kazdangaspils.com/p/konkursi.html

Lai skan, koki, vējš un zvani Kazdangā!

Māra Tīmane

...tiek gatavotas norādes...

Kazdangas parks mani vienmēr ir apbūris ar savu vienreizīgumu, ar savu skaistumu visos gadalaikos. Tajā vienmēr var justies labi, gan ziemā uz sniegota kalna, gan pavasara vizbulīšu pļavās un protams arī vasarā vai zeltainā rudenī.

Šis ir laiks, kad tā pavisam nemanāmi dienas kļūst garākas, ar katru dienu putni arvien vairāk sāk čivināt, plūst avotu tērcītes, gribas iziet parkā to visu izbaudīt. Piesaulītē jau zied pa kādam sniegpulkstenim un pašai gribas gavilēt. Saulainajās dienās tā vien gribas iziet un izmest kādu līkumiņu pa parka sniegotajām takām. Nedēļas nogalē sastapu ne vienu vien parka koku, saules un putnu balss baudītāju.  

Nu jau kādu brītiņu pie mums notiek aktīva rosīšanās, domājam par pavasari, par vasaru, kad Kazdangas parku apmeklēs tūristi, viesi, radi un draugi. Lai ceļinieki neapmaldītos tiek gatavotas norādes, gan uz tūrisma objektiem, gan uz atpūtas vietām.  Vēl viss ir procesā, bet tiklīdz nokusīs sniegs un kokos sulas sāks straujāk ritēt, tad norādes būs nokļuvušas savās vietās, mums pašiem un Tev prieku. 

Māra

Atpūtas vakars pāriem

Zemnieku un piensaimnieku balle

Tikšanās ar grāmatas „Zemnīcas bērni” autori Andru Manfeldi

Tuvojas latviešu tautai vēsturiski smags datums - 25.marts. Pieminot represijās cietušo likteņus, 2013.gada 25.martā plkst. 12:00 Kazdangas muzejā viesosies grāmatas „Zemnīcas bērni” autore Andra Manfelde.

 1941.gada 14.jūnijs...Pagājuši 72 gadi. 1949.gada 25.marts... Pagājuši 64 gadi. Abus šos datumus vieno viens vārds – Deportācijas. Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši divas lielas deportācijas, kad no Latvijas uz Sibīriju, Tālajiem Ziemeļiem vai attāliem PSRS rajoniem bez tiesas sprieduma tika izsūtītas tūkstošiem, tūkstošiem ģimeņu: sievietes, sirmgalvji, bērni, zīdaiņi...

 Cits uz Sibīriju izsūtīts tikai 2 gadu vecumā, cits – paņemts tieši no skolas sola, cits – jau apzinīgākā vecumā, citam – Sibīrija ir dzimšanas vieta. Katram no šiem cilvēkiem ir savs atmiņu stāsts par šo laiku.

 Vienu no šādiem stāstiem, ne pašas, bet mīļu cilvēku piedzīvotiem, pasākumā nolasīs rakstniece, grāmatas „Zemnīcas bērni” autore Andra Manfelde. Kā atzīst pati autore:

„Kazdanga man ir īpaša vieta, jo Kazdangas kapos guļ manas grāmatas "Zemnīcas bērni" varoņi - vectēvs Kristaps un vecmāmiņa Anna. Kristaps Manfelds bija vecākais dēls un mantoja vecsaimniecību "Rolavus", kas atradās dažu kilometru attālumā no Kazdangas. Lai arī "uz papīra" vectēvs bija no mājām atteicies un dzīvoja ar ģimeni pie sievas vecākiem Laidu pagastā, formālu iemeslu čekistiem pietika, lai 25. marta rītā "kulaku ģimeni" ar maziem bērniem izvestu uz Sibīriju.

Esmu pārliecināta, ka pagātnei ir liela ietekme. Sāpīga, neapzināta un neizdzīvota pagātne grauj, bet apzināta dod spēku un pat lepnumu, jo mūsu vecvecāki taču visdziļākajā un visnoslēpumainākajā nozīmē bija varoņi. Šobrīd, kad latviešus tik ļoti nomāc parādu un neziņas slogs, es ticu, ka mums ir noderīgi apdomāt šos, mūsu vienkāršās tautas varoņdarbus. Patiešām varoņdarbus - jo bērni bija jāizaudzina teju vai bez maizes un ārkārtīgi smagi strādājot, tomēr atlika spēks dziedāt un līdz nāvei nenoskumt.

Šobrīd mēs no izsūtītajiem varam mācīties, ne tikai atcerēties un godināt. Tāpēc man izsūtījuma tēma liekas vēl jo projām aktuāla un es rakstu stāstu krājumu "Okeāns Ilze", kas būvēts no represēto vai viņu tuvinieku atmiņām.

Uzaicinu piedalīties tos izsūtītos, kas vēlētos dalīties savās atmiņās. Tikai jāsaka uzreiz - es rakstu daiļdarbu, ne dokumentālu un hronoloģisku vēstījumu.”

Pasākumā būs iespējams iegādāties grāmatas - "Zemnīcas bērni", ierunātu audio CD, "Ceļojums uz mēnesi" - dokumentāla proza + dzeja, kas pagājušā gadā saņēma Egona Līva balvu, romānus "Adata" un "Dzimtenīte" - visām grāmatām ir viena cena - 3 Ls.

Visi mīļi aicināti!

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Grāmatas „Kapenēs šovakar dejas” atvēršanas svētki

Kazdanga var lepoties ar ne vienu vien cilvēku, kurš Kazdangu ir iemīlējis un tās skaistumu iemūžinājis savos darbos – gleznās, dzejoļos, grāmatās. Te varētu minēt, tālākā pagātnē – Vilhelmu Purvīti ar gleznu „Vakara saule”, dzejniekus - Imantu Ziedoni ar grāmatu „Kurzemīte”, dzejoli „Kazdanga”, Andu Līci – ar dzejoli „Māteru Jura pusē”, Valiju Brutāni ar dzejoļiem - „Amūras korķa koks” un „Zirgs”, Albīnu Dzeni ar neskaitāmām gleznam u.c.

Bet, jo īpaši gribas pieminēt dzejnieci un rakstnieci Irmu Markopu. Viņai Kazdanga ir īpaši tuva, jo šeit ir pavadīta viņas bērnība un skolas laiks. Jau 2011.gada jūlijā Kazdangas pilī notika viņas grāmatas „Laika upe plūst un plūst...” atvēršanas svētki.

2013.gada 16.martā plkst.14:00 Kazdangas pilī atkal svētki. Šoreiz Irmas Markopas grāmatas „Kapenēs šovakar dejas” atvēršanas svētki. Grāmata veltīta Kazdangai, klasesbiedriem un visiem, kuri Kazdangā iemīlējušies.

Pasākumu kuplinās – aktieri – Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats, ar dziesmām piedalīsies Andris Kristons, ar muzikālo pavadījumu - Edmunds Talalass.

Grāmatu būs iespējams iegādāties, cena – LVL 2.00

Aicināti visi Kazdangas un grāmatas autores cienītāji!

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Ziemas izklaide uz slēpēm

24.februārī Kazdangā, stadionā pie ezera, tika rīkots pasākums „Ziemas izklaide uz slēpēm”.  Pasākuma dienā laiks bija saulains, tieši kā radīts izklaidēm. Uz pasākumu bija ieradušies necerēti daudz dalībnieku, gan lieli, gan mazi. Pēc katra dalībnieka ieskatiem varēja slēpot cik viņš pats vēlējās, kā arī piedalīties slēpošanas sacensībās. Pēc slēpošanas, dalībnieki sildījās pie ugunskura, cepa līdzpaņemtās desiņas un baudīja karstu tēju. Vēlamies izteikt lielu Paldies Kasparam Rudītim par noorganizēto pasākumu, par sagādāto tēju, par sagatavoto trasi slēpošanai, kā arī par sagādātām slēpēm. Vēlam veiksmi turpmāk rīkotajos pasākumos!

Dalībnieki.

Kazdangas pagasta aktīvākie slēpotāji 24. februārī pulcējās uz nelielu izslēpošanos. Sākumā tika piemeklēti zābaki un slēpes, pēc tam iepazinās ar slēpošanas distanci. Kad trase bija iepazīta un ķermenis iesildīts, tad dalībnieki pārbaudīja savus spēkus slēpojot 2km sievietes un 4km vīrieši uz laika kontroli. Kopā pasākumā piedalījās 26 slēpot gribētāji un netrūka arī to atbalstītāji. Iepriecināja  tas, ka pasākumā piedalījās bērni kopā ar vecākiem.

Pēc slēpošanas dalībnieki baudīja karstu tēju un cepa uz ugunskura līdzpaņemtās desiņas. Pašiem mazākajiem dalībniekiem noslēgumā tika piedāvāta vizināšanās ar ragaviņām pa trases daļu aiz automašīnas. Laika apstākļi bija ļoti labi un visi dalībnieki un līdzjutēji gandarīti par svētdienas aktīvo atpūtu.

Kazdangas pagasta sporta cienītājiem:

23. – 24.martā Kazdangas sporta zālē tiek organizēta sporta diena. Sporta dienas programmā florbols, šaušana ar pneimatisko šauteni, galda teniss, novuss, šautriņas, klinšu siena. Sacensību sākums plkst. 10:00. Sīkāka informācija tiks atspoguļota afišā.

Sporta metodiķis: K.Rudītis