piektdiena, 2016. gada 23. septembris

Rudens sagaidīts

Septembris un masts ir īpaši, šajos mēnešos ir īpašs laiks, laiks, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Šāda diena bija arī vakar, kad iestājas astronomiskais rudens. Folkloras kopas “Zīle” dalībnieces šo vakaru izvēlējās pavadīt Valātas pilskalnā pateicoties par ražu, kas ievākta, par katru dienu, kas nodzīvota Dieva radītā pasaulē un daudzinot Baltu vienības dienu. Šis vakars izvērtās rimts ar gājienu uz upes malu, kur tika skandinātas dziesmas pie lielā akmens,  ar šūpošanos pilskalna kuplo ozolu zaros un daudzinot šos lielos, varenos kokus. Šis bija īpašs vakars ar īpašu gaisotni, sajūtas ir grūti ietērpt vārdos. Vakara burvība, dziesmas, ugunskurs, ziedojumi, sarunas, našķošanās ar līdzi paņemtiem gardumiem, lāpas ar mazām uguntiņām, ugunskura dzirksteles, kas ceļas gaisā līdz zvaigznēm, mēs katrs pats ar savām domām un visi kopā ar vienotību, rimtumu, vieglumu un protams dziesmām. Kā arī burvīgo gājienu mājup lāpu gaismā.

Paldies visiem, kas pilskalnu izpļāva, sarūpēja malciņu un parūpējās, lai ikviens šajā vietā justos labi. 

Paldies, paldies, paldies!
 Krāšņu rudeni vēlot Māra.

otrdiena, 2016. gada 20. septembris

Svētku diena skolotājiem

1.septembris, pēdējais zvans, izlaidums, Skolotāju diena – tās ir dažas svētku dienas,  kad pateicamies saviem skolotājiem, sveicam viņus ar ziediem, novērtējam viņu darbu. Skolotāju devums mērāms gadu desmitos, paaudžu paaudzēs, jo tas, kas iedots mazam bērnam bērnudārzā, pirmklasniekam skolā līdz viņš kļūst pieaudzis, iet līdzi viņa turpmākajā dzīvē – darbā, viņa ģimenē, viņa bērnos un, tā šis loks atkal un atkal turpinās.
   Ir skolotāji, kurus bijušie audzēkņi atceras, vai tās būtu dzimšanas dienu reizes, salidojumi, vai vienkārši tāpat, ja gadījies iegriezties skolotāja dzimtajā pusē. Un te nav svarīgi vai skolotājs ir bijis stingrs un prasīgs, bet galvenokārt piesaista viņa zināšanas, taisnīgums, cilvēcīgums, sapratne, izpalīdzība.
   2016.gada 4.oktobrī Kazdangas muzejā tiek rīkots svētku pasākums pensionētajiem skolotājiem “Saules pieskāriens asteru ziedos”. Radīsim svētkus bijušajiem skolotājiem un pedagoģiskajiem darbiniekiem!
     Šajā pasākumā aicināti visi pensionētie skolotāji un pedagoģiskie darbinieki, kuri strādājuši gan bērnudārzā (tagad PII) “Ezītis”, gan bijušajā Kazdangas tehnikumā, gan – Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.
     Lūgums skolotājiem savu dalību pasākumā pieteikt pa tālruni 28616717 līdz 2016.gada 23.septembrim.


Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Pārsteidzošā Kazdanga

Visā Latvijā Kazdanga ir labi zināma ar savu krāšņo muižas parku un ap 200 sugu apjomīgo koku kolekciju. Tomēr šovasar, veidojot dabas skolas nodarbības, sapratu, ka Kazdanga un tās apkārtne slēpj vēl neatklātas dabas bagātības.
     Dabas skolas nodarbības tika uzsāktas maijā, kad Kazdangas pamatskolas skolēniem bija iespēja iepazīt parkā sastopamās putnu sugas. Kazdangas parkā un tā apkārtnē konstatētas 154 putnu sugas, tostarp šogad novērota viena jauna – sārtgalvītis, kas ir viens no mazākajiem Latvijas putniem un tā masa ir tikai 6 grami.
     Parka veidošanas darbi uzsākti 19. gs. sākumā, tāpēc šeit sastopami arī ļoti veci koki, kuri pretendē uz dižkoka statusu. Pirmajā vasaras nodarbībā jūnijā tika pētīti parka koki. Dabas skolas dalībnieki noteica koku sugas, mērīja to apkārtmēru, augstumu un attālumu no dažādiem objektiem. Jaunieši apguva dastmēra, Preslera svārpsta un citu instrumentu darbības principus. Darbojoties nelielā parka daļā, atradām trīs dižkokus – parasto kļavu 3,79 m, Eiropas lapegli 2,53 m un Kanādas helmlokegli 3,60 m apkārtmērā. Augstāko koku augstums tika noteikts 41 un 36 metri. Otrajā dienā pētnieciskās iemaņas tika vērstas uz vaskulāro augu, tā saucamo puķu un smilgu, atpazīšanu. Parka apkārtnē atradām vairāk kā 40 augu sugas, t. sk. austrumu galegu un puķu sprigani, kuru dzimtene ir Gruzija un Himalaji. Augi, visticamāk, ir audzēti dārzos un vēlāk izsējušies savvaļā. No ārstniecības augiem parkā konstatējām neīsto tūsklapi, parasto pelašķi, divšķauķņu asinszāli, ārstniecības kumelīti, maura retēju, parasto cigoriņu u.c. augus. Dalībnieki tika iepazīstināti ar katra auga saimniecisko nozīmi un apstrādes veidu. Jāteic gan, ka Kazdangas apkārtnē dabisko pļavu palicis pavisam maz, un ārstniecisko augu meklējumos jādodas uz citām vietām.
     Siltais un saulainais jūlijs bija vispiemērotākais laiks kukaiņu izpētei. Pirmajā dienā kukaiņus ievācām ar rokām speciālos traukos un parkā izlikām lamatas ar cukurūdeni kukaiņu pievilināšanai. Šādas lamatas sauc par Bārbera lamatām, kas ir augsnē ierakts trauks līdz pašai tā augšējai malai piepildīts ar formalīnu, spirtu vai koncentrētu sālsūdeni. Mūsu gadījumā biežākie ciemiņi bija skudras un lapsenes, jo šie kukaiņi ir vieni no lielākajiem cukura mīļotājiem. Azartiskās darbošanās rezultātā atradām kārklu zaigribeni, smirdīgo rožvaboli, simtkāji, medusbiti, līķvaboli, septiņpunktu mārīti un daudzas citas kukaiņu sugas. Iemācījāmies atšķirt siseni no sienāža, ziedmužu no lapsenes, un arī to, ka visi kukaiņi nav kaitīgi un katram dabā ir paredzēta sava vieta. Naktī aktīvo kukaiņu pievilināšanai vakara krēslā tika ieslēgtas gaismas lamatas un parkā izkārta ar saldu vīnu piesūcinātas dzija. Gaismas lamatu pievilināti atrādījās dažādu sugu naktstauriņi (sprīžmeši, sviļņi), odi, makstenes, īsspārņi, jātnieciņi un nātru lācītis, bet pie vīna mielojās naktstauriņi (pūcītes) un spīļastes.
     Otrā diena mūs pārsteidza ar lietu, piemērotu laiku sauszemes gliemežu izpētei. Parkā konstatējām septiņas sugas – parka, raibo, dārza un birztalu vīngliemezi, parasto matiņgliemezi, parasto dzintargliemezi un melngalvas mīkstgliemezi.
     Rudens šogad iestājies ātrāk tāpēc sēņu nodarbības tika atklātas augustā. Kazdangas parkā konstatējām gan pārtikā lietojamās sēnes, piemēram, parasto sviestbeku un parasto bērzabeku, gan arī indīgās, piemēram, zaļo mušmiri un šķiedrgalvītes. Dalībnieki bija pārsteigti par lielo sēņu daudzveidību, jo pierasts taču, ka tās aug mežā nevis parkā. Noslēgumā tika izveidota neliela izstāde. Visi saprata, ka lai sēnes uzglabātu svaigas ilgāku laiku jāievāc tikai jaunās sēnes un pārtikā jālieto tika labi pazīstamās. Tieši Kazdangas parks ir vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama melnējošā beka. Šo sēni 2013. gadā pirmo reizi atklāja Jānis Klučenieks un Inita Dāniele. Arī mēs atradām bagātīgu šīs sēnes audzi, kas liecina par tai piemērotiem apstākļiem. No retām un aizsargājamām sugām vēl atklājām sarkano samtbeku, zeltaino sviestbeku, lipīgo sviestbeku un lakas plakanpiepi.
   Pie pils jūlijā atradām arī milzu apaļpūpēdi, tomēr kāds to jau bija paspējis iznīcināt.
    Saudzēsim dabu, kurā dzīvojam.
    Paldies par sadarbību Aizputes novada domei, Kazdangas pagasta pārvaldei, Māteru Jura Kazdangas pamatskolai, Kazdangas muzejam, Kazdangas tūrisma informācijas punktam, Kuldīgas meža īpašnieku apvienībai, Lienei Cinovskai, Voldemāram Spuņģim, Uģim Piterānam un dalībniekiem - par atsaucību!

Kazdangas dabas skolas gids Ritvars Rekmanis

Neliela statistika par Dabas skolu vasaras mēnešos.
   Dabas skolas nodarbībās pieteicās 41 jaunietis, aptverot interesentus gan no Kazdangas, gan no Aizputes, Liepājas, Mālpils un Rīgas.
     Dabas skola 3 mēnešu periodā norisinājās 6 dienas, kā arī divas vēla vakara un nakts nodarbības (griežu provocēšana un ķeršana un kukaiņu vērošana). Bērni darbojās 3 grupās, katrā grupā vidēji 13-14 bērnu. Nodarbību dienā katra grupa strādāja divas stundas. Kopskaitā visās nodarbībās piedalījās 175 interesenti.
     Jaunākajiem dalībniekiem bija  6 gadi, vecākajiem 15, ja neskaita vecākus un dažreiz vecvecākus, kuri pavadīja savus jauniešus.
   Dabas skolas norises vēl turpināsies līdz pat novembrim, kad nodarbības tiks organizētas Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.
   Vērojot jauniešu darbošanos un interesi, redzams, ka šādas nodarbības noteikti ir nepieciešamas, īpaši vasaras mēnešos, kad ir daudz brīva laika un nav zināms, kā to lietderīgi piepildīt! Paldies jauniešiem par izturību, jo laiks dažbrīd tiešām nelutināja, bet, ko nevar pieciest, ja ir vēlēšanās darboties!
  
Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

  

pirmdiena, 2016. gada 5. septembris

Ingas Jurānes darbu izstāde "Raibās atmiņas"

Līdz 1.oktobrim Kazdangas Kultūras centrā būs apskatāma mākslinieces Ingas Jurānes izstāde "Raibās atmiņas".
Izstādē "Raibās atmiņas" apkopoti dažāda formāta darbi, kas lielākoties tapuši laika posmā no 2004. līdz 2016. gadam.
Reālistiskas ainavas, abstrakti un dekoratīvi zīmējumi, dažādās krāsas, kāds emocionāls portrets, fantāzijas. Prieks par dabas skaistumu, krāsām. Katrā dzīves posmā autorei bijusi nozīmīga kāda cita krāsa. Darbos justs, redzēts, iegaumēts un arī izdomāts.
Viss kopā veido ļoti "raibas atmiņas".