Kaimiņos

Tālrunis: 28787683 (Kristīne)
E-pasts: kristinekristovska@inbox.lv

Kalvenes zoo "Cīruļi" - 29386963 
Tepat vien 7 km no Kazdangas. Piedāvājam izbaudīt īstu lauku romantiku Laidu pagasta "Zemturos" : lauku sētas apskati ar tajā mītošajiem mājlopiņiem-zirgs,govs,rukši,dažādas interesantas vistas,trušu apskate un barošana, lauku pirtiņas 
baudīšanu, nakšņošanu pirtsaugšā vai teltīs. Vairāk lasiet šeit >>> Brauciet un iemīliet Kurzemes laukus!



Kalvenes zoo "Cīruļi"  no Kazdangas pils atrodas 30 km 
Lieliska atpūta laukos starp interesantiem , eksotiskiem un meža zvēriem. Šai vietā apskatāms pasaulē lielākais nebrīvē turēto kiangu ganāmpulks, lielākais vilku voljērs Eiropā, Latvijas zilo govju ganāmpilks. "Cīruļos "apskatāmas mājas lamas, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidamerika. Acīgākie zoo apmeklētāji noteikti sastaps koku vardes!

Apriķu muiža un muzejs - 29184684
No Apriķiem caur Aizputi uz Kazdangu nieka 17 km
Uz Kazdangu braucot no Liepājas puses aicinām apmeklēt Aizputi , kur jūs varēsiet apskatīt  seno pilsētu, Livonijas ordeņa pilsdrupas,  Sv. Jāņa baznīcu, Novadpētniecības muzeju, kā arī Valdas Jēriņas leļļu kolekciju un citi apskates objektus. Ja prāts nesas uz krietnu rotaļāšanos iesakām aizbraukt uz Apriķu rūķu muzeju.


Aizputes Tūrisma informācijas centrs
 – 29623284, www.aizputesnovads.lv 
Tur ir tā vieta, kur kopā satek tik daudzi ceļi,
No kurienes tik daudz atmiņu ceļas-
Aizpute- pašā viducī asinsritei,
Pašā viducī Kurzemītei.
Aizpute –jau tik sena un atmiņu glāstīta.
Vēl tik jauna un neizstāstīta

Tā par Aizputi saka liepājnieks- dzejnieks Olafs Gūtmanis un viņa vārdos ir daudz patiesības.Vieta aiz kāpas jeb Aizpute, kā pilsētas vārda izcelsmi skaidro valodnieki,jau no izseniem laikiem atradās pie  galvenā maģistrālā ceļa, kas savienoja Rīgu ar Karalaučiem (tagadējo Kaļiņingradu).Arī šobalddien tā atrodas vietā, no kuras vienlīdz ērti un īsā laikā nokļūt līdz jebkurai vietai Kurzemē.
Aizputes veidošanās sākums saistāms ar 13 gs, kad  Livonijas ordeņmestrs Dītrihs fon Greningens  Tebras upes kreisajā krastā sāka būvēt mūra pili.Aizpute ir viena no vecākajām Kurzemes pilsētām.
Aizpute, reiz saukta par Asimputti, Āsputti, Asenputti, Asseboteni un Hasenpoti šogad svinēs savas pastāvēšanas 763. gadskārtu.
Esat visi laipni lūgti un aicināti būt klāt šo svinību dažādajos pasākumos kā viesi, skatītāji un arī dalībnieki.
Dzīvas liecības pilsētas senajai pagātnei ir sirmie, laika zoba drupinātie ordeņpils mūri,dižkoku ieskautais baznīckalns ar svētā Jāņa baznīcu,vecais akmens margu tiltiņš pār Tebras upi,Pilsmuižas ēku  komplekss un Aizputes vecpilsētas vēsturiskā centra  koka arhitektūra kā muzejs zem atklātām debesīm. Augdama un izplesdamās gleznainajos Tebras upes krastos, Aizpute ir pievilcīga ar savu ainavisko dažādību, kam ikreiz citās krāsās liek iezaigoties gadalaiku mainība.
Aizputes ielās , kur satiekas gadsimti, pagātnes mantojums labi sadzīvo ar šodienu.Līdzās vecajam aug un veidojas jaunais.
Tebras upe,savā tecējumā metot arī zaķa līkumus, vēl joprojām plūst  uz jūru Pāvilostā,  61 taisnāka vai līkāka iela turpat piecus ar pusi tūkstošus aizputnieku diendienā vada viņu ikdienas gaitās, pilsētas mākslas , mūzikas un sporta skolas , vidusskola, Skolēnu interešu centrs, jauniešu māja „ Idea house”   un bērnu dārzs „ Pasaciņa”  rūpējās par jaunās paaudzes fizisko un garīgo izaugsmi, bet Aizputes novadpētniecības muzejs netradicionālā veidā stāsta par pilsētas vēstures līkločiem un pārsteidz ar jaunām ikmēneša mākslas izstādēm.Tos, kam  ir vēlēšanās kaut uz brīdi atgriezties bērnības pasaulē,ciemos aicina Valdas Jēriņas lellīšu kolekcija.Veldzējumu dvēselei un iepriecinājumu acij sola mākslas galerijas „ Mētras māja”, gleznotāja Jāņa Kalnmaļa darbnīcas un Māra Lindes košumdārza  apmeklējums.
Kopš aizvadītā gada vasaras Aizputes pilsēta atkal kļuvusi par novada centru, kuru bez Aizputes veido pieci apkārtējie pagasti-Laža, Cīrava, Kazdanga, Kalvene un Aizputes pagasts.
Esam viesmīlīga un draudzīga pilsēta visiem labas gribas cilvēkiem.Gaidām  Jūs ciemos!

Firma “Mētra A”  T:  +371 29490633
www.metra-a.lv 


Viesību nams Kalnamuiža un Piena muzejs
 – 26518660;  
www.pienamuzejs.lv
Pieci skaisti un interesanti apskates objekti tikai 25 km
Ja braucat no Skrundas puses pa ceļam uz Kazdangu varat apskatīt Kalnamuižu un “Piena muzeju” kur uzzināsiet visu par piensaimniecības vēsturi. Noteikti iegriezties viesu namā “Garīkas”, kur gūsiet ieskatu par šitaki sēņu audzēšanu un varēsiet tās arī nogaršot. Nekādā gadījumā nepabrauciet garām Valtaiķu baznīcai, tā ir īpaša ar savām logu vitrāžām.


Viesu nams „Garīkas” – 
29147778; 29134122








Valtaiķu baznīca- 25425466










Laidu muiža  63354160 








Laidu muiža-Pils,tagad Laidu pamatskola.
Laidu muiža jeb Laiden piederēja Kurzemes bīskapa zemēm, un 1562. gadā bīskaps Magnuss tās izlēņojis kambarkungam fon Ganckovam. Muižas pirmsākumi meklējami 16., 17. gadsimta mijā. 17. gadsimtā muižas komplekss veidojās pie tagadējās pārvaldnieka mājas, kas ir vecākā ēka kompleksā. Kādu laiku muiža piederēja Manteifeļa-Cēges dzimtai, bet no 17. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum - fon Brinkeniem. 1720. gadā muižu ieguva Mirbahu dzimta. No 1750. gada tā bija Taubes īpašumā, viņa dēls E. Johans to pirmo reizi pārvērta par fideikomisa muižu. 1797. gadā to ieguva Liepājas tirgotājs H. F. Bordēls, kurš nopirka arī muižnieka titulu un kļuva par fon Bordēliusu. No viņa 1808. gadā fon Manteifels nopirka muižu savai meitai Johannai fon Lambsdorfai, un turpmāk tā palika viņu īpašumā. No 1800. līdz 1810. gadam Manteifels savai meitai pēc arhitekta H. Dihta projekta cēla jaunu, skaistu dzīvojamo ēku - pašreizējo pili ar saimniecības ēkām klasicisma stilā. 1920. gadā muižu nodeva pamatskolas rīcībā. Pils tika pielāgota skolas vajadzībām.. Pilī ir atklāti griestu gleznojumi Tā atrodas Laidu pagastā Laidos Kuldīgas novadā!Laidu pamatskolas mājaslapā Skatīt šeit >>>
Laidu pamatskolas tālrunis: 63354160



RUDZĪŠU AKMENS- 2012. GADA ĢEOLOĢISKAIS OBJEKTS
Koordinātes: N 56°46'59,5" E 21°52'48,6"

Rudzīšu akmens
4,7 m garš, 3,6 m plats un līdz 2,2 m augsts silūra kaļķakmens bluķis. Ledājs to atnesis no tagadējās Igaunijas teritorijas. Parasti ledājs karbonātiskos iežus sadrupināja sīkos oļos, tomēr šeit saglabājies īsta dižakmens lieluma bluķis.

Iezī konstatētās fosīlijas ļauj spriest, ka kaļķakmens ir veidojies silūra periodā (t.i pirms 410-435 milj. gadu) ekvatora tuvumā, siltā, koraļļiem bagātā jūrā. Pirms vairāk nekā 10 000 gadiem ledājs to atnesis no, iespējams, Sāmsalas, kur atrodami līdzīgu silūra iežu atsegumi. Kaļķakmens ir ievērojami neizturīgāks par magmatiskajiem iežiem, un parasti ledājs šādus nogulumiežu atrauteņus sadrupina sīkos oļos. Tomēr šeit saglabājies paliels bluķis, kaut arī vairāk kā 100 km pārvietots.


Atrodas: Laidu pagastā Kuldīgas novadā netālu no Laidiem.No Laidiem uz Snēpeli braucot labā pusē gravā,lai tur tiktu ir jāiet cauri mežiņam.