otrdiena, 2017. gada 28. novembris

Piparkūku smaržas vilinājums

Kādu vakaru gāju gar pili, bija parasts vakars, viss rāms un kluss,
debesis zvaigžņu piebērtas, un te pēkšņi gaisā uzvirmoja tik pazīstama smarža, smarža no bērnības, tā atsauca atmiņā kopīgos ziemas vakarus ar vecmāmiņu, vakarus ģimenes lokā, sirdī ielija siltums. Smarža patīkami kairināja manu degungalu, es sekoju tai, līdz pat pils lielajām, galvenajām durvīm. Durvis bija viegli pavērtas, no iekšienes skanēja bērnu smiekli un pieaugušo čalas. Es klusi klusītiņām pavēru durvis plašāk un gāju iekšā, verot tās ciet iezvanījās vēja zvans, kas ir šo durvju neatņemama sastāvdaļa. Es mazliet nedroši lūkojos tālāk, es nespēju pretoties smaržai, kas bija piepildījusi visu ēku. Nevēlējos būt pamanīts. Jauka kompānija gan jauni, gan gados vecāki cilvēki saviesīgi darbojās radošajā laboratorijā, tika ceptas piparkūkas, vārīta piparmētru tēja, klāts galds, visiem bija omulīgi. Kāds puika piesteidzās man klāt, aicināja pievienoties un pacienāja ar piparkūkām, tās bija tik garšīgas, tik garšīgas... es jautāju, kur jūs ņēmāt manas vecmāmiņas īpašo piparkūku recepti? Un kāda
kundze gados, maigi pasmaidīja un teica „Šī piparkūku recepte reiz glabājās šī pils kungu virtuvē, tai plauktā blakus greznajam cukurtraukam”. Es satraukumā un nepacietībā jautāju vai varu šo īpašo recepti izlasīt, jo sen jau vēlējos cept tādas piparkūkas, kā mana vecmāmiņa, tik recepte vairs nebija atrodama. Bet omulīgā kundze joprojām smaidot pulēja cukurtrauku un nolika to atpakaļ muzeja plauktā un teica... ka šo piparkūku īpašā sastāvdaļa ir pieejama ikvienam.
Jūs jautāsiet, kas tā ir?
Atbrauciet šeit jums visu izstāstīs, parādīs un iedos jums arī pagaršot...  

Esmu priecīgs, ka mans ceļš šai vakarā veda gar šo lielo skaisto ēku, ka ziņkārība mani ieveda ieveda iekšā un varēju izbaudīt skaistu vakaru.  
Pirms brauc ciemos, piezvani, lai var Tevi un Tavu kompāniju godam sagaidīt.  Brauc draugu kompānijā vai ar darba kolektīvu,  bet ja Tu ej vēl skolā, brauc kopā ar visu savu klasi, kopā jaukāk un jautrāk.  
Zvani Mārai T: 29103813 viņa visu izstāstīs, jo šeit Kazdangas pilī cep ne tikai piparkūkas, bet taisa arī puzurus,  gatavo sveces un iet rotaļās. 
Kārlis 

Spēcinoši-Dziedinošs Koncerts

14. decembrī plkst. 19.00 Kazdangas pilī
Ģitārists Ēriks Upenieks ielūdz uz
Spēcinoši-Dziedinošu koncertu
Cilvēki Latvijā un,nu jau ārpus mūsu zemītes robežām, pamazām sāk iepazīt šo mūziku, kuru es ar lielāko prieku un pateicību sniedzu.
Šī notikuma laikā akcents tiek likts uz skaņu, skaņa ir tieši tas , kas darbojas uz katra cilvēka emocionālo un fizisko stāvokli. Ja skaņa ir dabiska, ja tā vibrē dabas frekvencēs, tad , viennozīmīgi, tā iedarbojas uz cilvēku tikai pozitīvi, relaksējoši un pat dziedinoši.
Koncerts noris pilnībā dabas frekvencē, dabas skaņu īstajā skaņojumā, 432 Hz skaņojumā. Visa mūzika, kas tiek atskaņota, ir šajā skaņojumā.
Notikuma laikā varēs dzirdēt: putnus, jūru, ezeru, upi, un tam visam cauri vīsies mūzikas skaņas....
Būs arī skaņdarbi no jaunā " Šūpuļdziesmu " cikla.
Par biļešu iegādi, kā arī pieteikšanos uz šo notikumu zvanīt T: 29103813 (Māra) vai rakstot uz e-pastu : eriks.upenieks@gmail.com
Visi laipni aicināti!

Spēku dziesmu vakars

7. decembrī plkst. 19.00
Kazdangas pilī
Spēku dziesmu dziedāšanas vakars kopā ar Baltajām dūjām no Saldus.
Dalība: līdzmaksājums pēc katra ieskatiem.
Dziesmu vārdi un silta tēja kā vienmēr būs sarūpēti.
Sīkāka informācija kazdanga.tic@inbox.lv vai T:29103813

Kazdangas jaunsargi Briselē

No 16. līdz 18. oktobrim pēc Eiropas Parlamenta deputāta, bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika uzaicinājuma sportiskākie jaunsargi un viņu instruktori no visas Latvijas apmeklēja Briseli un viesojās Eiropas Parlamentā, Eiropas Parlamenta apmeklētāju centrā «Parlamentarium», jaunajā Eiropas Vēstures muzejā un NATO pastāvīgajā pārstāvniecībā. Viņi iepazinās ar šo institūciju darbu, funkcijām un to, kādas ir Latvijas deputātu iespējas ietekmēt Eiropas Parlamentā pieņemtos lēmumus, kā arī apskatīja Briseles vecpilsētu.
Pabriks šādā veidā vēlas pateikties jaunsargiem un viņu instruktoriem par ieguldījumu Jaunsardzes attīstībā un stiprināšanā, par viņu darbu nacionālo vērtību popularizēšanā un sociālās un pilsoniskās integrācijas veicināšanu.
Briseli apmeklēt es iesaku vakarā, kad pilsēta ir izgaismota. Iesaku nogaršot vafeles bez piedevām un arī īstos Frī kartupeļus, kas ir cepti vairākās eļļās.

Liāna Ieva Biģele

sestdiena, 2017. gada 25. novembris

Kazdangas skolēni projektā „Sporto visa klase”

Šajā mācību gadā Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK ) organizē projektu „Sporto visa klase” ceturto sezonu. 2017./2018.m.g iesaistījušās 112 klases no 92 izglītības iestādēm visā Latvijā. Dalība turpinās arī 4., 5., 6., klašu grupā. Tā kā katru dienu Latvija sporto jau vairāk kā 5240 skolēnu. Arī mūsu skola – Māteru Jura Kazdangas pamatskolas pirmo reizi iesaistījusies šajā projektā. Šogad dalību uzsāk 21 skolēns no 3.klases. Dalība projektā „Sporto visa klase” skolēniem ir bez maksas, un tas paredz iesaistīto skolu skolēniem katru nedēļu nodrošināt papildu nodarbības trīs fakultatīvās sporta nodarbības, kas notiek sakarā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas izstrādāto metodisko materiālu.
3.novembrī Valmierā tika atklāta ceturtā Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā projekta „Sporto visa klase” sezona. Arī mūsu skolas 3.klases skolēni ar audzinātāju G. Moiseju, skolotāju L. Juzupi un 9.klases skolnieci D. Lauraiti devās uz šo krāšņo pasākumu. Skolēni šo dienu bija ļoti gaidījuši Mūsu skolai bija veicies ekipējuma un inventāra izlozē, tāpēc skolēni ar jauniem sporta tērpiem varēja doties tālajā ceļā.
Atklāšanas pasākumā katrs klases kapteinis saņēma „Sporto visa klase” karogu. Jaunos sportistus priecēja Andžeja Grauda Bungu skolas audzēkņi, kuriem pievienojās mūziķis Miks Dukurs. Ekstrēmo sporta veidu audzēkņi priecēja ar dažādiem trikiem. Jauks bija talismanu šovs. Skolēni devās mājas guvuši jaukas emocijas un ar domu – „Sportot ir forši! ”.

Foto:Māteru Jura Kazdangas pamatskolas 3.klases skolēni atklāšanas pasākumā Valmierā.

Sporta skolotāja Gita Ozola

pirmdiena, 2017. gada 20. novembris

Paldies!

Var kurpes nomainīt un šalli
Bet dvēseli jau, nu nekā,
Es esmu latvietis un būšu
Bez visiem kāpēc, kur un kā.
(G.Račs)

Latvija! Tas ir vārds, kas liek mums ieklausīties, to izdzirdot svešā zemē. Tā ir sajūta, kas mums liek iztaisnot muguras un lepni teikt – mēs esam latvieši! Latvija – tie esam mēs, to veidojam mēs – ar savām domām, savu rīcību un savu dzimtās zemes mīlestību.
17.novembra vakarā Kazdangas kultūras centrā tika teikti “Paldies” vārdi, pasniegti ziedi un pateicības raksti ilggadējiem Parka svētku atbalstītājiem, pašvaldības darbiniekiem un iedzīvotāju izvirzītajām personām dažādās nominācijās, par labi paveiktiem darbiem.

pirmdiena, 2017. gada 6. novembris

Svecīšu vakars


Manai Latvijai



Starpbrīžos – ar skatu uz kalniem

Septembrī Kazdangas Jura Mātera pamatskolā tika realizēts ģimeņu biedrības „Danga” projekts – gaiteņa sienas lielformāta glezna. Atzītā un talantīgā māksliniece Ella Mežule radīja iedvesmojošu sniegotu kalnu ainavu, kuru paši bērni papildinās ar savu otu pieskārienu.
Ja skolu klašu telpas to taisnstūra formas dēļ ir viegli iekārtojamas tā, lai padarītu gana mājīgas, tad garajiem gaiteņiem vienmēr jāpieliek pūles un izdoma. Kazdangas sākumskolas skolotāja Agrita Zundovska nāca klajā ar ideju par skolas otrā stāva gaiteņa gala kailās sienas apgleznošanu ar mērķi padarīt skolēnu un skolotāju ikdienu iedvesmojošāku. Kazdangas ģimeņu biedrība „Danga” šo domu vienprātīgi atbalstīja un uzaicināja piedalīties projektā Rīgā dzīvojošo mākslinieci Ellu Mežuli, kurai jau ir bagātīga pieredze lielformāta sienu un fasāžu apgleznošanā.
Glezna kā ceļojums
Ella Mežule ir pabeigusi Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju un pašlaik studē gleznošanas maģistratūrā. Viņa atbrauca uz Kazdangu vienīgajā brīvajā nedēļas nogalē pēc ilga darba pie bērnudārza fasādes apgleznošanas Rīgā, un dažas dienas pirms došanās prom uz gadu ilgām studijām Itālijā. „Tur es vēlētos vairāk studēt filosofiju un iemācīties to savienot ar vizuālo attēlojumu. Man liekas, pasaulē ir ļoti daudz skaistas idejas, bet tās nenonāk līdz cilvēkiem, jo mums nepietiek laika tās sameklēt savā ikdienā, vai varbūt mēs paši nemaz nezinām, ko gribam sameklēt. Man ļoti gribās atrast tās domas, kuras cilvēkiem būtu noderīgas un spēt tās pasniegt vizuāli diezgan vienkāršā veidā.”
Plānojot projektu par skolas sienu, sākotnējā mākslinieces doma bija gleznot lielus augus, starp kuriem paslēpušies cilvēki, bet, ienākot Kazdangas skolā, plāni mainījās. „Patiesībā, ieraugot konkrēto sienu, skolu un bērnus, es sajutu, ka te vajag kaut ko daudz, daudz plašāku, un man gribējās dot to sajūtu, ka kaut kas vēl ir aiz tās sienas robežām, kur bērnu iztēle var turpināties. Lai glezna ir kā tāds ceļojums. Kad bērni turpinās manu zīmējumu, viņi drīkstēs iet pāri visām robežām, krāsojot pa virsu un neievērojot noteikumus. Paši kalni un cilvēks to virsotnē ir augstāk par bērnu augumu, līdz ar to, lai arī ko bērni uzzīmētu kalnu pakājē, tas cilvēks būs neaizsniedzams un vienmēr ies tālāk un augstāk. Tā arī ir tāda sava veida izaugšana no lietam, kuras mēs atstājam aiz sevis. Šis zīmējums būtībā ir tāda personificēta paša sajūta par to, kā notiek bērnu izaugsme. Ikviens var uzdodt sev sos jautajumus – „kas ir tas, ko es atstāju aiz sevis? Kas ir tas, uz ko es eju? Aiz katra kalna ir nākamais kalns, tā ir nebeidzama attīstība,” stāsta Ella Mežule.
Starp pareizo un nepareizo
Lielformāta gleznu un zīmējumu projekti Ellai nāk un nāk. Kādu laiku strādājusi firmā, kas profesionāli nodarbojas ar sienu apgleznošanu, māksliniece apguvusi dažādas tehniskas lietas, lai labāk saprastu, kā veidot zīmējumu uz sienas. Viņa zīmējusi gan dekoratīvos sienu gleznojumus veikaliem, gan sabiedriskām ēkām, tai skaitā Rīgas Bērnu Klīniskās universitātes 4.nodaļas interjeru, kur ārstējās ļoti slimi bērni, tāpēc tur viņa intuitīvi sapratusi, ka jāglezno lielus augus un lielus, baltus, mierinošus tēlus – cilvēkus. Ella Mežule pārsvarā strādā reālistiskā manierē, taču, par spīti tam, viņu mēdz pārsteigt cilvēku nespēja pieņemt to, kas mazliet atšķiras no stereotipiem un iemācītā „pareizi/nepareizi”. Nupat, pabeidzot Rīgas bērnudārza fasādes zīmējumus, viņa saņēmusi ļoti daudz jautājumus no pieaugušajiem „vai tad tā var būt, kā tu esi uzzīmējusi?” „Tas bija tik pārsteidzoši! Es gleznoju pilnīgi reālistiskas lietas – augus, kaktusus, cilvēkus, briežus, bet cilvēki nespēj pieņemt, ka briedis un kaktuss atrodas vienā zīmējumā blakus, jo „tie taču atrodas dažādās pasaules malās un ģeogrāfiski ir neiespējami!” Jau no bērnudārza bērniem māca, kas ir pareizi un kas nepareizi, nepieļaujot atkāpes, un tāpēc es arī savos darbos cenšos cilvēkiem likt manīt, ka dzīvē viss nenotiek pareizi. Man patīk strādat tāda tehnikā, kurā ir daudz man saprotams, kas ir attēlots, lai cilvēkam nav jālauza galva, par to, kāpēc viņam vispār ir jāskatās uz kaut ko, ko viņš nesaprot, kas tas ir. Bet tajā pašā laikā attēlotais reālais tēls katram var būt kaut kas cits un nest atšķirīgu simbolisko nozīmi. Piemēram, Kazdangas skolas gleznojumā tā eja kalnos, kurā ieiet cilveks, ir plaši interpretejama. Vienam tas ir simbols par to, ka nākotne ir gaišāka, otram par to, ka viņš pats varbūt mainās un kļūst par citu tēlu, trešam, ka tā ir iespēja iziet ārpus sevis. Katram skolēnam, manuprāt, būs savs viedoklis par to, kas tur ir attēlots, un tas ir tas jaukākais, ka tur vairs nav mana ideja, ko es tur gribēju attēlot, bet tas, ka katrs tur atrod pilnīgi citu stāstu!” atklāj Ella.
Nevis loģiski, bet intuitīvi
Atbildot uz jautājumu, kā Ella sāka gleznot, viņa tikai nosmejas, nopūšas un pēc ilgas pauzes atbild: „Es neesmu no tiem ļoti loģiskajiem cilvēkiem, kuri izlemj un dara, man drīzak ir tāda intuitīva sajūta, kas būtu pareizi vai nepareizi. Es vienkārši ļoti skaidri sajūtu, bez domāšanas klātbūtnes, kas man ir jādara. Varbūt, ja man būtu vairāk gadi, es domātu, vai nodarboties ar mākslu ir loģiski, bet, tā kā es ļoti agri sāku gleznot, man nešaubīgi likās, ka tas ir īstais variants.”
„Mēs pārāk daudz jau zinām, ko gribam prasīt no bērniem, un pārak maz ļaujam izpaust sev un citiem to, par ko netiek uzdoti jautājumi. Līdz ar to tas, ko es vairāk gribētu šajā projektā, ir nevis uzzīmēt kokrētas lietu kontūras, ko bērni vienkārši izkrāsotu (kā sākotnēji bijām domājuši), bet dot viņiem iespēju pilnīgi radoši izpausties. Gribu radīt to sajūtu, ka, lūk, šī ir tā siena, ko viņi drīkst krāsot, kā viņi grib! Un krāsošanas procesā atklāt kaut ko varāk par sevi, kaut ko, ko viņi nemaz nenojauta par sevi. Lai viņi aizdomājas par uzdrīkstēšanos, par atklāšanu, par bezbailību...” Tāpēc sākotnējais plāns izmainījās un pārtapa par plānu, ka māksliniece uzzīmē zīmējumu un bērni to papildina pēc saviem ieskatiem, kā tieši viņiem liekas pareizi. „Nevar būt absolūti nekādas nepareizas tehnikas vai paņēmiena - viņi var to darīt ar zīmuļiem, pildspalvām, rokām un kājām, jebkā – galvenais, lai viņi sajūt, ka rada,” māksliniece iedrošina.

Oktobra brīvdienās biedrības "Danga" bērni realizēja iesākto sienas gleznojuma projektu līdz galam, piepildot mākslinieces Ellas Mežules ieceri. Rokas stiepiena augstumā, tieši kalnu pakājē, bērni atstāja savus "nospiedumus" - reālas lietas, abstraktas formas, vārdus, plaukstu nospiedumus, emociju eksplozijas, domu un bezdomu stāvokļus. Divreiz nevienam nebija jāstāsta, un otas mazajās rokās jau triepa maigās pasteļtoņu kārtas, radot kopā krāsainu, apbrīnojami saskanīgu un dzīvesprieka bagātu zīmējumu. Mazākajiem projekta dalībniekiem ir nepilni pieci gadi, un pārsteidzošs būs viņu prieks, kad pēc diviem gadiem, uzsākot skolas gaitas, viņi varēs piemērīt no jauna savus mazos plaukstu nospiedumus. Lielākie bērni tikai pēc laika varēs novērtēt, kas bija tās lietas, kas šogad viņiem bija aktuālas, un saprast, ka nu savā augšupejošā ceļā kalnā ir pakāpušies krietni tālāk. Radošais process stundas garumā neierobežotā plaknē, brīvgaitā formas un idejas ziņā bērnus iedvesmoja, atraisīja un saliedēja pat atšķirīgus vecumus! Paldies mazajiem, drosmīgajiem māksliniekiem!
Sienas apgleznošanā piedalījās: Kristīne, Roberts, Meldra, Aido, Ance,Anete, Sanija, Eduards un Markuss.

Teksts: Elīna Medene
Foto autors: Kārlis Heimrāts


ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris

MANAI LATVIJAI

17.novembrī
Kazdangas kultūras centrā
plkst.19.00
Svinīgais valsts svētku pasākums
“MANAI LATVIJAI”
Programmā:
· Kazdangas pagasta pārvaldes apbalvojumu pasniegšana
· Koncerts –Kazdangas pašdarbības kolektīvi un Liepājas folkloras kopa “Atštaukas”
Lūdzam līdzi ņemt svecīti trauciņā, lai pirms pasākuma kopīgi veidotu ornamentus pie kultūras centra.
Ieeja uz koncertu brīva

Plkst. 22.00
Svētku balle
Par raitu dejas soli gādās grupa
“STĀVKRASTS ” (Jūrkalne)
Ieeja ballē Eur 5.00
Galdiņu lūdzam pieteikt līdz 16.novembrim. T.26681805