trešdiena, 2017. gada 14. jūnijs

Velnakmens

Netālu no Valātas atrodas sens kuršu pilskalns. Pakalna pakājē tek nelielā Alokstes upīte. Ir zināms nostāsts par lielu akmeni Alokstē Valātas pilskalna austrumu pusē. Lielo akmeni apskalo Alokstes ūdeņi, taču tā virspuse atrodas virs ūdens. Akmens virspusē labi redzamas dzīvnieku iespiestas pēdas. Dažas no tām atgādina govs pēdu nospiedumus.
Kā šīs pēdas te radušās? Tautā ir pazīstams nostāsts, ka te vainojams pats velns. Velns naktī kāpis Valātas pilskalnā un baidījis pilskalnā dzīvojošos kuršus. Sevišķi satraukti bijuši bērni. Pilskalna vīri nolēmuši izrēķināties ar velnu vai vismaz viņu patriekt no pilskalna un tā apkārtnes.
Kādu nakti viņi bruņojušies gaidījuši velnu. Un ne velti – ap pusnakti pilskalnā parādījies velns. Bruņojušies vīri ar lāpām braukuši velnam virsū. Velns nu diedzis no pilskalna, ko kājas nes. Vīri viņam pakaļ. Pa nelielu pļaviņu viņš traucies uz Alokstes upi. Upē, no akmens atspēries, viņš pārlēcis pāri upei un pazudis biezoknī. Tālāk vīri dzīties pakaļ velnam nav spējuši.
Otrā dienā, tikko kļuvis gaišs, ļaudis devušies pie upītes tajā vietā, kur upei pārlēcis velns. Liels bija viņu pārsteigums, kad akmens virspusē ieraudzīja dzīvnieka pēdas, no kurām labi izdalījās govs pēdas. Acīmredzot velnam viena kāja, bet varbūt arī abas divas bijušas govs kājas. No šī brīža ļaudis šo lielo akmeni Alokstes upītē nosauca par Velnakmeni.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru