pirmdiena, 2017. gada 3. aprīlis

Teika par mērkaķbūdu

Teika vēsta, ka: Baronam ļoti patikušas pastaigas, izpriecas, dzīres. Tam nolūkam tika izveidoti skaisti, grantēti celiņi, akmens soli, kāpnes un tiltiņi. Pie tagadējās Valātas tika uzcelta koka atpūtas celtne, ko tautā dēvēja par ‘’Lustbūzi’’. Tiesa ‘’Lustbūzis’’ ilgi nepastāvēja. Šodien pat īsti nezinām viņa atrašanās vietu.Pēc kāda laika baronam pie tagadējās Valātas, paugura pakājē no akmens un mūriem uzcelta lauku atpūtas vieta. Šeit akmens mūru vidū tika novietoti akmens soliņi un galds. Soliņi saglabājušies vēl šodien.
Kādu dienu barons ar dāmām un citiem viesiem pa parka celiņiem ieradās jaunajā akmens atpūtas vietā. Te viņi malkoja kafiju, iebaudīja kādu stiprāku dzērienu. Drīz vien skanēja skaļas sarunas, smiekli, izsaucieni. Līksmotāju skaļums bija dzirdams tālu, tālu. Netālu no akmens izpriecu vietas garām gāja kāds zemnieks, kurš skaļās balsis dzirdēja. Nedaudz pagājis pa ceļu, zemnieks satika nelielu kalpu bariņu. Kalpi jautājuši, vai viņš nezinot, kas tur aiz kokiem trokšņojot.
‘’Tur mērkaķi būdā uzdzīvo!’’ atbildējis zemnieks.
Zemnieka teiktajam bija tālas sekas. Tauta barona uzcelto akmens atpūtas vietu dēvēja par ‘’Mērkaķbūdu’’. ‘’Merkaķbūdu’’ var apskatīt arī šodien. Tiesa akmens galdiņa ‘’Mērkaķbūdas’’ vidū gan vairs nav.


Šo vietu mēs šobrīd parkā zinām kā grotu, vai arī tautā to vēl sauc par "Velnalu".

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru