trešdiena, 2016. gada 28. decembris

Spēka dziesmu sadziedāšanas vakars

5. janvārī plkst.19.10 Kazdangas pilī
"Spēka dziesmu sadziedāšanas vakars" vakara viešņas Agrita Pileniece un Aija Būmeistere no Saldus
Aicināts ikviens kam tuva un mīļa ir dziedāšana. Silta tēja un dziesmu vārdi būs sarūpēti.
Sīkāka informācija 29103813
Dalība ziedojums
Spēka dziesmu grāmatā rakstīts: "Tautas dziesmas ir tautas spēkam. Ja Dievs ir iedevis balsi runāt, Viņš ir iedevis balsi sevis dziedināšanai. Sevi dziedināt nozīmē likt un ļaut sev dziedāt. Līdz ar to notiek dziedināšana, dziedēšana, dziedāšana. Šīs unikālā spēja ir katram. Unikāla iespēja katram.
Dainu vibrācijas ļauj sasniegt lielus dziļumus cilvēkā. Dziesma atveras, kad dzied, apzinoties, ka tā ir liela dārgumu krātuve."
Un gribas tam visam piekrist. Mēs varam dziedāt savā nodabā, varam dziedāt dušā, bet sanākot kopā un dziedot, tam ir pavisam cits spēks un līdz ar to mēs saņemam daudz daudz vairāk, gan dziedināšanu, gan enerģiju. Galu galā šajā gada vistumšākajā laikā kopā sanākot un dziedot mēs varam aktivizēt sevī savu iekšējo gaismu.

otrdiena, 2016. gada 20. decembris

Kazdangas Kultūras centrs decembrī svin jubileju.

Kazdangas Kultūras centrs decembrī svin jubileju. Pirms 10 gadiem īstenots vērienīgs projekts “Daudzfunkcionāla reģionālā kultūras, tūrisma informācijas un izglītības centra izveide bijušajā Kazdangas muižas staļļa ēkā”. Projekta mērķis - izveidot reģionālu daudzfunkcionālu centru ar aktu zāli 700 vietām, konferenču zāli ar 200 vietām, izglītības centru ar 50 vietām, kā arī izstāžu telpu mākslas pasākumiem.
Īsa vēsture. Kultūras nams celts 1686.gadā kā Kazdangas muižas kalpu māja. 19.gadsimta pirmajā pusē grandiozajos muižas celtniecības darbos kalpu māja pārveidota par Kazdangas muižas zirgu stalli un ratnīcu. Tāpat kā visas muižas ēkas, tā bija baronu Manteifeļu īpašums līdz 1923.gadam. Pēc pārbūves 1959.gadā Kazdangas muižas stallis kļuva par Kultūras namu, kur notika rosīga Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma kultūras dzīve.
Projekta realizācija.2004.gadā Kultūras namu, kas bija gandrīz 10 gadus bez apkures, savā īpašumā no Izglītības Ministrijas pārņēma Kazdangas Pagasta padome. Sākās finansējuma meklēšana unikālās vēsturiskās ēkas rekonstrukcijai. Līdzekļi tika piešķirti no Eiropas Savienības PHARE fonda - 379 590 eiro, valsts piešķirtais finansējums - 101 224 eiro, savukārt Kazdangas Pagasta padomes līdzfinansējums - 95 307 eiro.
Ēka tika rekonstruēta pilnībā; nomainīts segums jumtam un 1902.gadā celtajam tornītim. Kultūras centra sienu stabilitātei tika izbūvēti četri āra kontroforsi –atbalsti. Kultūras nama iekšpusē nomainīti jauni koka pakešu logi. Tika mainīta forma fasādes logiem un tornīša (donžona) logiem pirmā stāva līmenī. Pilnībā rekonstruētas visas ēkas telpas. Visapjomīgākie darbi notika zālē – sienu un vēsturisko griestu atjaunošana, krāsošana un parketa atjaunošana, skatuves atjaunošana. Pavisam jaunā veidolā atklājās foajē un garderobes telpas. Restaurēta arī ēkas fasāde, lievenīši. Sakārtotas komunikāciju sistēmas: ūdensapgāde, elektroapgāde, apkure, ventilācija un kanalizācija. Āra labiekārtošanas darbos izveidoti gājēju celiņi, pandusi, notekjoslas un ierīkots zāliens. Rekonstrukcijas darbi tika pabeigti 2006.gada decembrī, un skaistajās gaišajās telpās varēja notikt Ziemassvētku pasākumi iedzīvotājiem.

Ēkā šobrīd darbojas pagasta bibliotēka, notiek koncerti un izstādes, darbojas dažādi pulciņi, notiek pašdarbības kolektīvu mēģinājumi. Otrā stāva mājīgajās telpās darbojas jaunā Kazdangas ģimeņu biedrība “Danga”. Kultūras centrs ir lielākais Kurzemes laukos, un lepojas ar savu zāli un skatuvi.
Kultūrvēsturisko mantojumu novērtē novada iedzīvotāji un iebraucēji – tūristi, muzeja un kultūras pasākumu apmeklētāji, dabas draugi, arhitekti, restauratori, ainavu speciālisti un citi. Viņi izvēlas Kazdangu izziņai, izglītībai, pieredzes apmaiņai, svētku svinēšanai vai nesteidzīgai atpūtai. Kazdangas kultūrvide ar parku, vēsturisko muižas apbūvi, Valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem,- ir interesants un ievērojams resurss tūrisma attīstībai, iedzīvotāju izglītošanai un attālas lauku apdzīvotas vietas izaugsmei.
Attīstības nodaļas projektu vadītāja Biruta Konrāde

piektdiena, 2016. gada 16. decembris

Konkurss -piemiņas plāksnes izveide Ernestam Treimanim.

Aizputes novada domes Kazdangas pagasta pārvalde izsludina konkursu piemiņas plāksnes izveidei Ernestam Treimanim.
2017.gadā Ernestam Treimanim apritētu 90 gadi. Ernests Treimanis dzimis 1927.gada 1.martā un kopš 1959.g. dzīvoja Kazdangā. Strādāja Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā par mākslinieku noformētāju, izveidoja Kazdangas kultūras nama griestu ornamentus un griestu lukturus pēc Albīna Dzeņa metiem. Pēc skolotāja Jāņa Mežsētas nāves savā uzraudzībā pārņēma Kazdangas parku, saglabāja daudz vēsturisku materiālu par Kazdangas pagastu, izveidojot priekšzīmīgu tehnikuma vēstures muzeju. Ernests Treimanis devis lielu ieguldījumu Kazdangas pagasta vēstures saglabāšanā un Kazdangas vārda popularizēšanā.
2007.g. par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes Goda zīmi.
Konkursa mērķis ir atlasīt vispiemērotāko risinājumu piemiņas plāksnes izveidošanai par godu Ernesta Treimaņa darbam un devumam Kazdangas pagasta labā. Plānots piemiņas plāksni piestiprināt pašvaldībai piederošajā mājā Liepu gatvē 6, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā un atklāt to Ernesta Treimaņa 90 gadu jubilejas piemiņas pasākuma ietvaros 2017.gadā.

Ar pilnu nolikuma tekstu var iepazīties šeit >>>  vai  Aizputes novada Kazdangas pagasta pārvaldē pie sekretāres, tālrunis - 63449806 un Kazdangas muzejā, tālrunis - 28616717.
Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

otrdiena, 2016. gada 6. decembris

Decembra pasākumi









Ģimeņu biedrība „Danga” veic pētījumu Kazdangas Saieta namā.

Kā jau zināms, ģimeņu biedrība „Danga” aktīvi darbojas, lai padarītu Kazdangas ģimeņu dzīvi interesantāku, pilnvērtīgāku un aktīvāku.
Turpinot jau iesākto un turoties pie saviem mērķiem, nolēmām veikt pētījumu par iespējām pavadīt tumšos rudens vakarus interesanti un lietderīgi. Par pētījuma vietu kļuva Kazdangas pagasta Saieta nams, kurš darbadienās no 7.11. līdz 16.11. bija atvērts līdz 20.00, četras stundas ilgāk kā ierasts. Lai pētījuma ideju realizētu, biedrības biedri brīvprātīgi veica dežūras un izdomāja, kā nodarbināt gan lielos, gan mazos apmeklētājus. Tika iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji. Īpašu paldies sakām Anitai Bērziņai par novusa spēles mācīšanu; Alfrēdam Lejam, kurš mācīja bērniem šahu; Agritai Volkovičai, kura mācīja cept pīrāgus un Olgai Cimmermanei par sniegpārsliņu meistarklasi.
Bērni varēja izgatavot arī Ziemassvētku apsveikumu kartītes un rotājumus eglītei. Apmeklētājiem bija arī iespēja katru vakaru spēlēt galda tenisu.
Atsaucība no bērnu un jauniešu puses bija liela, kas pierāda, ka biedrības „Danga” uzņēmība un pašiniciatīva bija vērtīgs ieguldījums bērnu un jauniešu ārpusskolas interešu un brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošanā un paplašināšanā. Liels prieks, ka pašvaldība mūsu darbību novērtējusi atzinīgi un Saieta nams turpmāk trīs dienas nedēļā būs atvērts līdz 19.00. Lai bērni redzētu iespēju pavadīt garos, tumšos vakarus pilnvērtīgi, ir nepieciešams viņus organizēt un līdzdarboties, radīt mājīgu atmosfēru un sajūtu, ka viņi tiek gaidīti. Prieks, ka biedrībai tas izdevās un tiek turpināts.

Sanita Beļajeva



Projekts „Saule kokles skandināja” , radam kokles Kazdangā

Novembra sākumā Kazdangā notika kokļu radīšanas nometne, kuru vadīja kokļu meistars Ģirts Laube. Nometne notika projekta „Saule kokles skandināja” ietvaros, kuru finansē Valsts Kultūrkapitāla fonda “Kurzemes kultūras programma 2016”.
15. personas piedalījās kokļu radīšanas nometnē, kur pašu rokām tapa 10 jauni instrumenti. Patiess prieks, ka tapa arī ģimenes kokles, kur radīšanā pielika roku turpat visa ģimene. Starp dalībniekiem bija arī 10. gadus vecā Sanija Kalniņa Kazdangas, ko gribas īpaši uzslavēt, viņa radīja savu kokli un godam turējās līdzi pieaugušajiem. Dalībnieki pavadīja veselu nedēļu strādājot ar kaltiem, zāģiem, urbjiem un dažnedažādiem instrumentiem. Lielākā daļa no sievietēm pirmo reizi mūžā turēja rokās šādus instrumentus.
Pamatā nometnes dalībnieki darbojās Jura Mātera Kazdangas pamatskolā, bet ņemot vērā, ka bija skolas laiks un zēni pirmdienā un piektdienā apgūst zinības mājturības klasē, tad nu mēs, kokļu radītāji, pirmdienā devāmies ciemos uz Aizputes novadpētniecības muzeju, kur apskatījām un izpētījām seno kokli, kas ir muzeja krājumā un iemēģinājām muzeja pagrabā esošo koku darbnīcu, savukārt piektdienā devāmies uz Kazdangas pili, kur arī nometnes dalībnieki pirmo reizi izdzirdēja sava instrumenta skaņu. Ja nometnes sākumā katrs no mums izvēlējās un turēja rokās vienkāršu dēla gabalu, kas stipri līdzinājās viens otram, tad pēc septiņām dienām mums katram bija vienreizējs, unikāls un neatkārtojams instruments. Instrumenti bija tik dažādi, cik dažādi bija paši kokļu radītāji.
Pateicamies Māteru Jura Kazdangas pamatskolas kolektīvam par telpām un darbnīcu, kuru mums laipni uz šo nedēļu bija atvēlējusi skolas direktore Aija Dreimene un mājturības skolotājs Jurģis Gofmans. Paldies sakām arī Aizputes novadpētniecības muzeja kolektīvam un īpaši Jolantai Bergai par jauko uzņemšanu. Paldies Kazdangas pagasta pārvaldes galdniekam Edgaram Janvārim, jo arī viņa pārraudzībā esošajās darbnīcās kokļu radītāji vairāk kārt izmantoja dažādus mehāniskos instrumentus. Paldies ikvienam, kas tieši vai netieši tikai iesaistīts projekta realizēšanā un dokumentu sakārtošanā.
Un vislielākais paldies meistaram Ģirtam Laubem, par dalīšanos, par mācīšanu un par to, ka ļāva ielūkoties katram sevī pašā. Liels paldies Valsts Kultūrkapitāla fonda “Kurzemes kultūras programmas 2016” atbalstam 600 eiro apmērā, pateicoties kuram bija iespēja realizēt projektu “Saule kokles skandināja”.
Man patiess prieks, par šo realizēto projektu, šķiet projekts beidzies, kokles radītas un dalībnieki dodas katrs savu ceļu. Bet patiesībā nekas jau nav beidzies, viss tikai sākas, jo 14. un 15. decembrī Kazdangā notiks kokļu spēles apmācības.

Kazdangas TIP Māra Tīmane

pirmdiena, 2016. gada 5. decembris

Paldies kazdandzniekiem!

Novembrī atzīmējām un svinējām mūsu mīļās Latvijas dzimšanas dienu. Lai arī šie svētki ir gada tumšākajā laikā, tie tomēr sev līdzi nes daudz smaidu un pozitīvu emociju.
Kā allaž svinīgajā valsts svētku pasākumā suminājām un teicām labus vārdus mūsu pašu pagasta iedzīvotājiem. Bet lielu paldies gribu teikt visiem, kuri atsaucās aicinājumam un oktobrī pauda savu viedokli un ieteica mūsu pašu līdzcilvēkus pateicības rakstiem. Šogad iedzīvotāju atsaucība bija īpaši liela un pamanāma. Pateicoties tai, Kazdangas pagasta pārvaldes pateicības rakstus pasniedzām:

Gitai Ozolai - par radošu, kvalitatīvu un godprātīgu pedagoģisko darbu;
Jurģim Gofmanam - par ilggadēju pedagoģisko darbu;
Landrai Valdmanei - par ilggadēju pedagoģisko darbu un radošu māksliniecisko darbu;
Dagnijai Zitmanei- Zihmanei, Lindai Miceniecei un Ancei Brālītei – par apzinīgu brīvprātīgo darbu Kazdangas pagasta pārvaldes labā,
Madarai Ozolai - Par sabiedrisko aktivitāti un apzinīgu muzicēšanu pūtēju orķestrī “Kazdanga”;
Sudrabu ģimenei - Par darba tikuma un ģimenisko vērtību saglabāšanu;
Kristīnei Vītolai - Par aktivitāti un uzņēmību dibinot ģimeņu biedrību “Danga”;
Sandrai Baumanei - Par apzinīgu un godprātīgu darbu Kazdangas pagasta pārvaldes labā;
Jānim Ansonam - Par ilggadēju darbošanos pūtēju orķestrī “Kazdanga”;
Irēnai Tīmanei - Par ilggadēju darbu Kazdangas pagasta pārvaldes labā;
Elenai Brunavienei - Par ģimenisko saišu stiprināšanu;
Lilijai Reinātei Skirelei - Par atbalstu līdzcilvēkiem grūtā dzīves situācijā;
Laurai Kārkliņai - Par godprātīgu darbu un atsaucību, Kazdangas pagasta pārvaldes un iedzīvotāju labā.
Mūsu cilvēki – ir mūsu valsts vislielākā vērtība. Esam lepni, ka arī Kazdangā ir aktīvi, gudri un darbīgi ļaudis, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem. Cilvēki, kuri uzklausa, uzmundrina, palīdz. Cilvēki bez kuriem nav iedomājama arī Kazdangas turpmākā attīstība un cilvēki, kuri vienkārši ir blakus saviem līdzcilvēkiem grūtā brīdī.

Kazdangas kultūras darbu organizatore
Inese Birkenfelde





Meditācija

8.decembrī plkst. 18.00 Kazdangas pilī Tibetas dziedošo bļodu meditācija. Sarunas, atbildes uz jautājumiem. Vada Juris Upe. Uz tikšanos vēlams ierasties ērtā, siltā apģērbā, līdzi ņemt paklājiņu, spilventiņu un sedziņu/pledu, jo meditācija noritēs guļus stāvoklī. Pieteikšanās pa tālruni 29103813 vai epastā kazdanga.tic@inbox.lv  http://www.tibetasblodas.lv/

Nindzjas Timija fani Rīgā

Lai skolēnus mudinātu lasīt, iepazīties ar jaunāko konkrētam vecumposmam atbilstošu literatūru, Māteru Jura Kazdangas pamatskola ir iesaistījusies lasīšanas veicināšanas programā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Šobrīd grāmatas lasa un vēlāk arī vērtēs 9 mūsu skolas skolēni. Paši bērni atzīst, ka bērnu žūrijā ir jāizlasa ļoti daudz, bet ieguvums ir apziņa, ka ir izlasītas šī gada pašas labākās grāmatas.
Lasītāju ieinteresēšanai tiek rīkoti pasākumi. Iedvesmojoties no mūsdienu zviedru rakstnieka Henrika Tamma grāmatām par pozitīvo kaķi nindzju Timiju, skolēni piedalījās konkursā, kur sūtīja savu neparasto izgudrojumu zīmējumus. Noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā piedalījās apmēram 400 skolēnu. Tie bija īsti jauno lasītāju svētki – ekskursija pa Gaismas pili, katram bērnam savs svētku karodziņš un iespēja ne tikai klātienē satikt savu iemīļoto grāmatu autoru, bet iegūt arī autogrāfu. Ar lielu sajūsmu skolēni atklāja, ka šis rakstnieks ir arī vairāku populāru filmu mākslinieciskais redaktors – zīmējis Šreku, Zirnekļcilvēku, Nārnijas hronikas ainas.
Mūsu skolas skolniece Laura Catlakša lasītāju konkursā piedalījās ar savu darbu “Mācībulators”. Tā ir ierīce, kas visu iemācās skolēnu vietā, atliek tikai izvēlēties īsto pogu īpašajām vajadzībām, noregulēt laiku un nodrošināt skābekli. Un skolēns ir brīvs! Lauras izgudrojums tika atzīts par vienu no veiksmīgākajiem, un skolniece balvā saņēma vairākas jaunākās izdotās grāmatas.
Lai visiem lasītprieks! Gaidīsim jaunus pasākumus bērnu un jauniešu žūrijas dalībniekiem.

Skolotāja Dace Skadiņa




Kazdangas jaunsargu aktivitātes

Novembra mēnesis Kazdangas jaunsargiem bija ļoti spraigs ar dažādām aktivitātēm. 4.novembrī jaunsargi piedalījās Lāčplēša balvas izcīņā Beberliņu trasē Liepājā, kur sīvā cīņā Kazdangas junsargi piekāpās Liepājas jaunsargiem. Komandā startēja L.I.Biģele, I.Liekmane (Laidi), N.Tamsons, M.Ņikiforovs, N.L.Ņikiforovs, A.Jackevičs.
10.novembrī Kazdangas jaunsargu komanda piedalījās Lāčplēša dienai veltītajās militārajās spēlēs “Spēks un daile” Kuldīgas pilskalnā. Tāpat kā Liepājā, komandām šeit bija jāveic militāra šķēršļu josla un jāpārvar gan mākslīgi veidoti, gan dabīgi šķēršļi. Dalībniekiem nācās atbildēt uz vēstures jautājumiem un sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Gala rezultātā Mātera Jura Kazdangas pamatskolas jaunsargi izcīnīja 3.vietu. Komandā startēja M.Šteina, L.I.Biģele, M.Šteins, I.Meiers. Nepārspētas palika Alsungas vsk. 9.kl. un Nīkrāces jaunsargu komandas.
11.novembrī Madara ar Ievu kopā ar Skrundas vsk. jaunsargiem piedalījās 45.Kuldīgas nodrošinājuma bataljona militarajā parādē Kuldīgā. 20.novembrī Kazdangas un Nīkrāces jaunsargi pārbaudīja savus spēkus Novadnieku OPEN 2016 sacensībās klinšu kāpšanā Saldus novadā. Dalībniekiem četru stundu laikā bija iespēja izkāpt 20 celiņus 7m augstumā. Labākos rezultātus uzrādīja A.Tamsone, J.Mikulaneca, T.Kārkliņš. Jāuzslavē arī jaunākie dalībnieki M.Radvila, K.Kolosova.
Tagad kazdandzniekiem jāgatavojas uz ātrumkāpšanas sacensībām 22.decembrī Kazdangā. Sacensības notiks piecās vecuma grupās.Uz sacensībām uzaicināti kāpēt gribētāji no Aizputes, Skrundas, Liepājas novada. Bet 13.janvārī 10 Kazdangas vienības jaunsargiem jāpiedalās Lietuvā uz “Janvāra skrējienu Viļņā”. Novēlēsim viņiem raitu skrējienu.
Jaunsargu instruktors: K.Rudītis