piektdiena, 2016. gada 30. septembris

Turpinām dziedāt kopā


Projekts "Saule kokles skandināja"

Saule kokles skandināja, 
Austriņāi sēdēdama; 
 Dieva dēli danci veda 
 Ūdra bebra kažokos.

Šī gada pavasarī Valsts Kultūrkapitāla fonda “Kurzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursā tika iesniegts projekts “Saule kokles skandināja” , projektam tika piešķirts finansējums 600 eiro apmērā. Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotājus tradīciju apzināšanos, apgūšanu un nodošanu tālāk nākamajām paaudzēm. Veicināt iedzīvotājos interesei par kultūras mantojumu, apgūt kokļu gatavošanu, pievērst novadnieku uzmanību senču tradīcijām, parašām.
Kokles ir visvairāk apcerētais un apbrīnotais latviešu mūzikas instruments. Ar koklēm saistās senākās, visvairāk izpētītās spēles tradīcijas. Uzskats, ka koklēšanai ir bijis rituāls raksturs.
Kokļu tradīcijai, ir vairāk nekā divu gadu tūkstošu vēsture. Senākais arheoloģiskais atradums Latvijā, ko varētu saistīt ar koklēm, ir no 13. gadsimta, rakstveida liecības - no 17. gadsimta sākuma. Arvien vairāk iedzīvotāji sāk interesēties par folkloras vērtībām, tai skaitā par koklēm. Kokle ir tas instruments kuras spēli var apgūt jebkurā vecumā.
Koklēšanas prieks, ļaušanās tradīcijas skaidrībai un pacelšanās tai pāri uz brīvu, atraisītu muzicēšanu - tas ir lielākais ieguvums, ko piedāvā koklēšanas tradicionālā mantojuma apgūšana un tā radoša attīstīšana.
Tradīciju saglabāšanai un pārmantošanai ir liela vērtība. Mēs esam daļa mūsu tautas tradīcijām, mēs esam tie, kas šo kultūras mantojumu nesīs tālāk. Apgūstot jaunas prasmes, lai to varētu nest tālāk nākamajām paaudzēm
Projekta “Saule kokles skandināja” ietvaros no 5.novembra līdz 11.novembrim, Kazdangā notiks kokļu radīšanas nometne, kuras laikā dalībnieki apgūs instrumentu gatavošanas prasmes. Kokļu meistars Ģirts Laube dalīsies kokles darināšanas zinībās, kā rezultātā deviņu dienu laikā tiks izgatavotas 10 jaunas kokles. Nometnes dalībnieki tiks nodrošināti ar nepieciešamiem materiāliem jauna instrumenta izveidei, gan īpaši sagatavotu koku, stīgas uc. materiālus. Šajā kokļu darbnīcā būs iespēja iedzīvotājiem pašiem radīt savu instrumentu, tādējādi apgūstot jaunas prasmes un zināšanas. Pašfinansējums dalībai nometnē 75 eiro. Ēdināšanas un ja nepieciešams naktsmītņu izmaksas katrs dalībnieks sedz pats, vairāk info pie pieteikšanās pa tālruni 29103813

Kazdangas Tūrisma informācijas punkta vadītāja Māra Tīmane

Dzejas rakstītāju saiets “Mirklis dzejā"

Dzeja… tik dažāda… Kā tā top? Katram dzejniekam šī dzejas mūza atnāk savādāk. Saka, ka dzīvē esot daudz kas jāpārdzīvo, lai dzejā spētu izrunāt savu sāpi, sajūsmu, laimi, mīlestību un aprakstītu citas dvēseles sajūtas. Dzejas rakstīšanai nav vecuma ierobežojuma, bet noteikti talants gan ir nepieciešams.
Kazdangas muzejs aicina atsaukties kazdandzniekus un Aizputes novada iedzīvotājus, kuri raksta vai ir sarakstījuši dzejoļus. Pieļauju, ka kādam tie ir noglabāti kaut kur dziļi atvilktnē, kuros nav ieskatījusies sveša acs, varbūt kāds jau ir ar bagātu pieredzi un viņa dzeja ir publicēta.
Kazdangas muzejs aicina novembrī uz kopēju vietējo dzejas rakstītāju Dzejas saietu “Mirklis dzejā”, veltītu Latvijas 98 dzimšanas dienai, kurā varēsiet ar savu dzeju sveikt klātesošos un Latviju dzimšanas dienā, iepazīt citam citu, dalīties domās par to, kā dzeja ir veidojusies. Konkrēts pasākuma datums tiks precizēts.
Būsim priecīgi, ja atsauksieties aicinājumam. Varbūt, kādam ir informācija par kaimiņu vai draugu, kas raksta dzeju, bet varbūt kautrējas, dodiet ziņu – uzrunāšu viņu personīgi! Papildus informācija pa tālruni Kazdangas muzejā – 28616717.

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

foto: Sintija Linde

Eiropas kultūras mantojuma dienu 2016 norise Kazdangā

Ik gadu septembrī, kad lauki, dārzi un meži pateicas saviem kopējiem par ieguldīto darbu un dāvā bagātu ražu, mēs ielūkojamies mūsu kultūras mantojuma pūrā, cildinām garīgo un materiālo vērtību sargātājus un aprūpētājus. Eiropas kultūras mantojuma dienās šogad iepazinām kultūrvēsturisko ainavu savdabību un daudzveidību Latvijas novados. Kazdangā vairāku paaudžu laikā iekoptie muižas ainaviskā parka stādījumi, mežaparks ar laucēm, dīķiem un skatu perspektīvām atspoguļo centienus radīt estētiski augstvērtīgu vidi un ainavu ilgtermiņā, tādēļ arvien lielākas pūles jāvelta zināšanu iegūšanai un vēsturiskās vides izpētei un izpratnei plašākā kontekstā.
Viens no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2016 pasākumiem tika organizēts arī Kazdangas pilī, kur apmeklētājus
 pēc muzikāla sveiciena uzrunāja rosīgie Kazdangas pašvaldības, Aizputes novada un Kazdangas muzeja pārstāvji, iepazīstinot ar paveikto un iecerēm vēsturisko ēku un stādījumu pārvaldībā un sakārtošanā. Iepriekšējo paaudžu atstātā mantojuma izmantošanu diktē laiks, bet ir svarīgi sekot, lai netiktu apdraudēts un nemazinātos kultūrvēsturisko vērtību kopums. Par cilvēku iekoptajiem stādījumiem un dabas ainavām kultūrvēsturisko un arhitektūras vērtību apzinātājs un atjaunotājs Juris Zviedrāns bija sagatavojis divu daļu stāstījumu „Ainava un ainavu dārzs”, kurā analizēja Kazdangas muižas apbūves un stādījumu izveidi no 18. līdz 20. gadsimtam, īpaši uzsverot apkārtnes ainavisko daudzveidību. Ir ļoti svarīgi apzināt, izpētīt un analizēt Kazdangā dažādā laikā iekopto ainavisko dārzu un parku stādījumu plānojuma kompozīciju un dendroloģisko daudzveidību kontekstā ar attiecīgā laikmeta analogiem piemēriem Krievijā un Eiropā, tādēļ, raksturojot vēsturiskus objektus, nepieciešams izvairīties no interpretācijām terminu lietošanā. Precizitātes trūkums vēsturiskajā izpētē var kļūt par iemeslu daudzām kļūdām. Ir apsveicami, ka Kazdangas iedzīvotāji ar lielu apņēmību ir uzsākuši vērienīgu pasākumu kompleksu, lai gadsimtos radītās kultūras un dabas vērtības ne tikai spodrinātu,
bet darītu pieejamas arī turpmākajām paaudzēm.

No sirds vēlu veiksmi un panākumus rosīgajiem Kazdangas ļaudīm ieceru īstenošanā!


Silvija Ozola 
arhitekte, Rīgas Tehniskās universitātes docente, inženierzinātņu maģistre arhitektūrā

trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Dabas skolas nodarbības

Pagājušā mācību gada maijā mūsu skolas skolēni piedalījās Dabas skolas nodarbībās, kas bija veltītas putnu pētīšanai un Kazdangas Dzirnezera apkārtnē mītošo putnu sugu iepazīšanai.
Nodarbības turpinājās arī vasarā. Pirmajā vasaras nodarbībā, kura notika jūnijā, mēs pētījām augus un kokus. Uzzinājām, kurus augus var izmantot pārtikā, piemēram, tējām. Jūlijā mēs pētījām, kādi kukaiņi sastopami Kazdangā. Augustā pētījām sēnes un uzzinājām, ka parkā ir sastopamas daudz dažādu sugu sēnes. Šī Dabas skolas nodarbības tupinājās arī septembrī, kad mēs pētījām iežus. Vēl mums būs divas nodarbības, kurās varēsim uzzināt ko jaunu un noderīgu.
Šīs Dabas skolas nodarbības mums bija ļoti noderīgas, jo tajās mēs uzzinājām daudz ko jaunu par to, kas notiek mums apkārt. Vislabāk man patika pētīt putnus, jo par putniem es zināju vismazāk. Es labprāt apmeklētu vēl Dabas skolas nodarbības, jo tajās uzzinātā informācija ir noderīga skolā.
Diāna Angelika Šmite, 7. klase
„Dabas skolas nodarbības man likās interesantas, es gribētu apmeklēt arī citas nodarbības. Visvairāk man patika pētīt kukaiņus.”
Liāna Ieva Biģele, 8. klase

„Šīs nodarbības bija ļoti izzinošas un interesantas.”
Aija Sudraba, 6. klase

Pirmā mācību diena - “”Kāda Danga” Latvijā”

Šā gada 2. septembrī Māteru Jura Kazdangas pamatskolā mācības noritēja neikdienišķi.

Diena sākās ar klases stundu. Turpinājumā 1. – 4. klašu skolēni apmeklēja izstādes Kazdangas KC, bibliotēkā un muzejā. 5. – 9. klašu skolēni tikās ar Aizputes Ideju Mājas pārstāvjiem Anci Tīmani un Nauri Zeltiņu, kas pastāstīja par foto, video un stāstu konkursu “Tu esi Latvija”, demonstrēja izveidotās filmas par uzņēmīgiem jauniešiem, kuriem Latvija ir sirds mājas.
Diskusijā “Laba izglītība – vārti uz pasauli” ar skolēniem piedalījās pedagogs Alfrēds Leja un mūsu skolas absolventi: Ieva Priedniece, Santa Baumane, Līga Lasmane, Laura Jurševska, Muntis Janvāris, Solvita Šķubure. Bijušais skolas direktors A. Leja runāja par izglītību agrākos laikos un atzina, ka labprāt uzturas mērķtiecīgu jauniešu sabiedrībā, kur arī viņam ir interesanti. Savukārt jauniešu acis pauda cieņu dzīves pieredzes bagātajam Kazdangas dzīves aprakstītājam. Uzaicinātie skolas absolventi stāstīja par savu ceļu uz mērķa īstenošanu. Mūsu skolēni redzēja, cik dažādi var veidoties dzīve, ne vienmēr viss ir viegli un gludi. Izskanēja vērtīgas atziņas par to, cik svarīgi ir dzīvē atrast savu nišu, darīt kaut ko īpašu, absolventi atklāja, ka sākotnēji izvēlēto izglītības ceļu vēlāk iespējams papildināt un pat radikāli mainīt, dzirdējām domu, ka, ārzemēs strādājot, vienīgais, kas saista, ir alga. Visi piekrita tam, ka pamatskolas zināšanas bijusi noderīga bagāža. Izsanēja lepnums un gandarījums par sasniegto un pateicība arī vecākiem.
Dienas noslēgumā vecāko klašu skolēni vēroja prezentāciju par Amerikas Latviešu Apvienības jauniešu viesošanos Kazdangā projekta “Sveika, Latvija!” ietvaros, bet jaunāko klašu skolēni piedalījās grāmatas “Piena pasaku kamoliņš” atvēršanas svētkos.
Secinājām – mācīties var ne tikai mācību stundās.

Ieva Sudraba un Ance Brālīte, 9. klases skolnieces

piektdiena, 2016. gada 23. septembris

Rudens sagaidīts

Septembris un masts ir īpaši, šajos mēnešos ir īpašs laiks, laiks, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Šāda diena bija arī vakar, kad iestājas astronomiskais rudens. Folkloras kopas “Zīle” dalībnieces šo vakaru izvēlējās pavadīt Valātas pilskalnā pateicoties par ražu, kas ievākta, par katru dienu, kas nodzīvota Dieva radītā pasaulē un daudzinot Baltu vienības dienu. Šis vakars izvērtās rimts ar gājienu uz upes malu, kur tika skandinātas dziesmas pie lielā akmens,  ar šūpošanos pilskalna kuplo ozolu zaros un daudzinot šos lielos, varenos kokus. Šis bija īpašs vakars ar īpašu gaisotni, sajūtas ir grūti ietērpt vārdos. Vakara burvība, dziesmas, ugunskurs, ziedojumi, sarunas, našķošanās ar līdzi paņemtiem gardumiem, lāpas ar mazām uguntiņām, ugunskura dzirksteles, kas ceļas gaisā līdz zvaigznēm, mēs katrs pats ar savām domām un visi kopā ar vienotību, rimtumu, vieglumu un protams dziesmām. Kā arī burvīgo gājienu mājup lāpu gaismā.

Paldies visiem, kas pilskalnu izpļāva, sarūpēja malciņu un parūpējās, lai ikviens šajā vietā justos labi. 

Paldies, paldies, paldies!
 Krāšņu rudeni vēlot Māra.

otrdiena, 2016. gada 20. septembris

Svētku diena skolotājiem

1.septembris, pēdējais zvans, izlaidums, Skolotāju diena – tās ir dažas svētku dienas,  kad pateicamies saviem skolotājiem, sveicam viņus ar ziediem, novērtējam viņu darbu. Skolotāju devums mērāms gadu desmitos, paaudžu paaudzēs, jo tas, kas iedots mazam bērnam bērnudārzā, pirmklasniekam skolā līdz viņš kļūst pieaudzis, iet līdzi viņa turpmākajā dzīvē – darbā, viņa ģimenē, viņa bērnos un, tā šis loks atkal un atkal turpinās.
   Ir skolotāji, kurus bijušie audzēkņi atceras, vai tās būtu dzimšanas dienu reizes, salidojumi, vai vienkārši tāpat, ja gadījies iegriezties skolotāja dzimtajā pusē. Un te nav svarīgi vai skolotājs ir bijis stingrs un prasīgs, bet galvenokārt piesaista viņa zināšanas, taisnīgums, cilvēcīgums, sapratne, izpalīdzība.
   2016.gada 4.oktobrī Kazdangas muzejā tiek rīkots svētku pasākums pensionētajiem skolotājiem “Saules pieskāriens asteru ziedos”. Radīsim svētkus bijušajiem skolotājiem un pedagoģiskajiem darbiniekiem!
     Šajā pasākumā aicināti visi pensionētie skolotāji un pedagoģiskie darbinieki, kuri strādājuši gan bērnudārzā (tagad PII) “Ezītis”, gan bijušajā Kazdangas tehnikumā, gan – Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.
     Lūgums skolotājiem savu dalību pasākumā pieteikt pa tālruni 28616717 līdz 2016.gada 23.septembrim.


Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Pārsteidzošā Kazdanga

Visā Latvijā Kazdanga ir labi zināma ar savu krāšņo muižas parku un ap 200 sugu apjomīgo koku kolekciju. Tomēr šovasar, veidojot dabas skolas nodarbības, sapratu, ka Kazdanga un tās apkārtne slēpj vēl neatklātas dabas bagātības.
     Dabas skolas nodarbības tika uzsāktas maijā, kad Kazdangas pamatskolas skolēniem bija iespēja iepazīt parkā sastopamās putnu sugas. Kazdangas parkā un tā apkārtnē konstatētas 154 putnu sugas, tostarp šogad novērota viena jauna – sārtgalvītis, kas ir viens no mazākajiem Latvijas putniem un tā masa ir tikai 6 grami.
     Parka veidošanas darbi uzsākti 19. gs. sākumā, tāpēc šeit sastopami arī ļoti veci koki, kuri pretendē uz dižkoka statusu. Pirmajā vasaras nodarbībā jūnijā tika pētīti parka koki. Dabas skolas dalībnieki noteica koku sugas, mērīja to apkārtmēru, augstumu un attālumu no dažādiem objektiem. Jaunieši apguva dastmēra, Preslera svārpsta un citu instrumentu darbības principus. Darbojoties nelielā parka daļā, atradām trīs dižkokus – parasto kļavu 3,79 m, Eiropas lapegli 2,53 m un Kanādas helmlokegli 3,60 m apkārtmērā. Augstāko koku augstums tika noteikts 41 un 36 metri. Otrajā dienā pētnieciskās iemaņas tika vērstas uz vaskulāro augu, tā saucamo puķu un smilgu, atpazīšanu. Parka apkārtnē atradām vairāk kā 40 augu sugas, t. sk. austrumu galegu un puķu sprigani, kuru dzimtene ir Gruzija un Himalaji. Augi, visticamāk, ir audzēti dārzos un vēlāk izsējušies savvaļā. No ārstniecības augiem parkā konstatējām neīsto tūsklapi, parasto pelašķi, divšķauķņu asinszāli, ārstniecības kumelīti, maura retēju, parasto cigoriņu u.c. augus. Dalībnieki tika iepazīstināti ar katra auga saimniecisko nozīmi un apstrādes veidu. Jāteic gan, ka Kazdangas apkārtnē dabisko pļavu palicis pavisam maz, un ārstniecisko augu meklējumos jādodas uz citām vietām.
     Siltais un saulainais jūlijs bija vispiemērotākais laiks kukaiņu izpētei. Pirmajā dienā kukaiņus ievācām ar rokām speciālos traukos un parkā izlikām lamatas ar cukurūdeni kukaiņu pievilināšanai. Šādas lamatas sauc par Bārbera lamatām, kas ir augsnē ierakts trauks līdz pašai tā augšējai malai piepildīts ar formalīnu, spirtu vai koncentrētu sālsūdeni. Mūsu gadījumā biežākie ciemiņi bija skudras un lapsenes, jo šie kukaiņi ir vieni no lielākajiem cukura mīļotājiem. Azartiskās darbošanās rezultātā atradām kārklu zaigribeni, smirdīgo rožvaboli, simtkāji, medusbiti, līķvaboli, septiņpunktu mārīti un daudzas citas kukaiņu sugas. Iemācījāmies atšķirt siseni no sienāža, ziedmužu no lapsenes, un arī to, ka visi kukaiņi nav kaitīgi un katram dabā ir paredzēta sava vieta. Naktī aktīvo kukaiņu pievilināšanai vakara krēslā tika ieslēgtas gaismas lamatas un parkā izkārta ar saldu vīnu piesūcinātas dzija. Gaismas lamatu pievilināti atrādījās dažādu sugu naktstauriņi (sprīžmeši, sviļņi), odi, makstenes, īsspārņi, jātnieciņi un nātru lācītis, bet pie vīna mielojās naktstauriņi (pūcītes) un spīļastes.
     Otrā diena mūs pārsteidza ar lietu, piemērotu laiku sauszemes gliemežu izpētei. Parkā konstatējām septiņas sugas – parka, raibo, dārza un birztalu vīngliemezi, parasto matiņgliemezi, parasto dzintargliemezi un melngalvas mīkstgliemezi.
     Rudens šogad iestājies ātrāk tāpēc sēņu nodarbības tika atklātas augustā. Kazdangas parkā konstatējām gan pārtikā lietojamās sēnes, piemēram, parasto sviestbeku un parasto bērzabeku, gan arī indīgās, piemēram, zaļo mušmiri un šķiedrgalvītes. Dalībnieki bija pārsteigti par lielo sēņu daudzveidību, jo pierasts taču, ka tās aug mežā nevis parkā. Noslēgumā tika izveidota neliela izstāde. Visi saprata, ka lai sēnes uzglabātu svaigas ilgāku laiku jāievāc tikai jaunās sēnes un pārtikā jālieto tika labi pazīstamās. Tieši Kazdangas parks ir vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama melnējošā beka. Šo sēni 2013. gadā pirmo reizi atklāja Jānis Klučenieks un Inita Dāniele. Arī mēs atradām bagātīgu šīs sēnes audzi, kas liecina par tai piemērotiem apstākļiem. No retām un aizsargājamām sugām vēl atklājām sarkano samtbeku, zeltaino sviestbeku, lipīgo sviestbeku un lakas plakanpiepi.
   Pie pils jūlijā atradām arī milzu apaļpūpēdi, tomēr kāds to jau bija paspējis iznīcināt.
    Saudzēsim dabu, kurā dzīvojam.
    Paldies par sadarbību Aizputes novada domei, Kazdangas pagasta pārvaldei, Māteru Jura Kazdangas pamatskolai, Kazdangas muzejam, Kazdangas tūrisma informācijas punktam, Kuldīgas meža īpašnieku apvienībai, Lienei Cinovskai, Voldemāram Spuņģim, Uģim Piterānam un dalībniekiem - par atsaucību!

Kazdangas dabas skolas gids Ritvars Rekmanis

Neliela statistika par Dabas skolu vasaras mēnešos.
   Dabas skolas nodarbībās pieteicās 41 jaunietis, aptverot interesentus gan no Kazdangas, gan no Aizputes, Liepājas, Mālpils un Rīgas.
     Dabas skola 3 mēnešu periodā norisinājās 6 dienas, kā arī divas vēla vakara un nakts nodarbības (griežu provocēšana un ķeršana un kukaiņu vērošana). Bērni darbojās 3 grupās, katrā grupā vidēji 13-14 bērnu. Nodarbību dienā katra grupa strādāja divas stundas. Kopskaitā visās nodarbībās piedalījās 175 interesenti.
     Jaunākajiem dalībniekiem bija  6 gadi, vecākajiem 15, ja neskaita vecākus un dažreiz vecvecākus, kuri pavadīja savus jauniešus.
   Dabas skolas norises vēl turpināsies līdz pat novembrim, kad nodarbības tiks organizētas Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.
   Vērojot jauniešu darbošanos un interesi, redzams, ka šādas nodarbības noteikti ir nepieciešamas, īpaši vasaras mēnešos, kad ir daudz brīva laika un nav zināms, kā to lietderīgi piepildīt! Paldies jauniešiem par izturību, jo laiks dažbrīd tiešām nelutināja, bet, ko nevar pieciest, ja ir vēlēšanās darboties!
  
Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

  

pirmdiena, 2016. gada 5. septembris

Ingas Jurānes darbu izstāde "Raibās atmiņas"

Līdz 1.oktobrim Kazdangas Kultūras centrā būs apskatāma mākslinieces Ingas Jurānes izstāde "Raibās atmiņas".
Izstādē "Raibās atmiņas" apkopoti dažāda formāta darbi, kas lielākoties tapuši laika posmā no 2004. līdz 2016. gadam.
Reālistiskas ainavas, abstrakti un dekoratīvi zīmējumi, dažādās krāsas, kāds emocionāls portrets, fantāzijas. Prieks par dabas skaistumu, krāsām. Katrā dzīves posmā autorei bijusi nozīmīga kāda cita krāsa. Darbos justs, redzēts, iegaumēts un arī izdomāts.
Viss kopā veido ļoti "raibas atmiņas".