trešdiena, 2016. gada 28. decembris

Spēka dziesmu sadziedāšanas vakars

5. janvārī plkst.19.10 Kazdangas pilī
"Spēka dziesmu sadziedāšanas vakars" vakara viešņas Agrita Pileniece un Aija Būmeistere no Saldus
Aicināts ikviens kam tuva un mīļa ir dziedāšana. Silta tēja un dziesmu vārdi būs sarūpēti.
Sīkāka informācija 29103813
Dalība ziedojums
Spēka dziesmu grāmatā rakstīts: "Tautas dziesmas ir tautas spēkam. Ja Dievs ir iedevis balsi runāt, Viņš ir iedevis balsi sevis dziedināšanai. Sevi dziedināt nozīmē likt un ļaut sev dziedāt. Līdz ar to notiek dziedināšana, dziedēšana, dziedāšana. Šīs unikālā spēja ir katram. Unikāla iespēja katram.
Dainu vibrācijas ļauj sasniegt lielus dziļumus cilvēkā. Dziesma atveras, kad dzied, apzinoties, ka tā ir liela dārgumu krātuve."
Un gribas tam visam piekrist. Mēs varam dziedāt savā nodabā, varam dziedāt dušā, bet sanākot kopā un dziedot, tam ir pavisam cits spēks un līdz ar to mēs saņemam daudz daudz vairāk, gan dziedināšanu, gan enerģiju. Galu galā šajā gada vistumšākajā laikā kopā sanākot un dziedot mēs varam aktivizēt sevī savu iekšējo gaismu.

otrdiena, 2016. gada 20. decembris

Kazdangas Kultūras centrs decembrī svin jubileju.

Kazdangas Kultūras centrs decembrī svin jubileju. Pirms 10 gadiem īstenots vērienīgs projekts “Daudzfunkcionāla reģionālā kultūras, tūrisma informācijas un izglītības centra izveide bijušajā Kazdangas muižas staļļa ēkā”. Projekta mērķis - izveidot reģionālu daudzfunkcionālu centru ar aktu zāli 700 vietām, konferenču zāli ar 200 vietām, izglītības centru ar 50 vietām, kā arī izstāžu telpu mākslas pasākumiem.
Īsa vēsture. Kultūras nams celts 1686.gadā kā Kazdangas muižas kalpu māja. 19.gadsimta pirmajā pusē grandiozajos muižas celtniecības darbos kalpu māja pārveidota par Kazdangas muižas zirgu stalli un ratnīcu. Tāpat kā visas muižas ēkas, tā bija baronu Manteifeļu īpašums līdz 1923.gadam. Pēc pārbūves 1959.gadā Kazdangas muižas stallis kļuva par Kultūras namu, kur notika rosīga Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma kultūras dzīve.
Projekta realizācija.2004.gadā Kultūras namu, kas bija gandrīz 10 gadus bez apkures, savā īpašumā no Izglītības Ministrijas pārņēma Kazdangas Pagasta padome. Sākās finansējuma meklēšana unikālās vēsturiskās ēkas rekonstrukcijai. Līdzekļi tika piešķirti no Eiropas Savienības PHARE fonda - 379 590 eiro, valsts piešķirtais finansējums - 101 224 eiro, savukārt Kazdangas Pagasta padomes līdzfinansējums - 95 307 eiro.
Ēka tika rekonstruēta pilnībā; nomainīts segums jumtam un 1902.gadā celtajam tornītim. Kultūras centra sienu stabilitātei tika izbūvēti četri āra kontroforsi –atbalsti. Kultūras nama iekšpusē nomainīti jauni koka pakešu logi. Tika mainīta forma fasādes logiem un tornīša (donžona) logiem pirmā stāva līmenī. Pilnībā rekonstruētas visas ēkas telpas. Visapjomīgākie darbi notika zālē – sienu un vēsturisko griestu atjaunošana, krāsošana un parketa atjaunošana, skatuves atjaunošana. Pavisam jaunā veidolā atklājās foajē un garderobes telpas. Restaurēta arī ēkas fasāde, lievenīši. Sakārtotas komunikāciju sistēmas: ūdensapgāde, elektroapgāde, apkure, ventilācija un kanalizācija. Āra labiekārtošanas darbos izveidoti gājēju celiņi, pandusi, notekjoslas un ierīkots zāliens. Rekonstrukcijas darbi tika pabeigti 2006.gada decembrī, un skaistajās gaišajās telpās varēja notikt Ziemassvētku pasākumi iedzīvotājiem.

Ēkā šobrīd darbojas pagasta bibliotēka, notiek koncerti un izstādes, darbojas dažādi pulciņi, notiek pašdarbības kolektīvu mēģinājumi. Otrā stāva mājīgajās telpās darbojas jaunā Kazdangas ģimeņu biedrība “Danga”. Kultūras centrs ir lielākais Kurzemes laukos, un lepojas ar savu zāli un skatuvi.
Kultūrvēsturisko mantojumu novērtē novada iedzīvotāji un iebraucēji – tūristi, muzeja un kultūras pasākumu apmeklētāji, dabas draugi, arhitekti, restauratori, ainavu speciālisti un citi. Viņi izvēlas Kazdangu izziņai, izglītībai, pieredzes apmaiņai, svētku svinēšanai vai nesteidzīgai atpūtai. Kazdangas kultūrvide ar parku, vēsturisko muižas apbūvi, Valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem,- ir interesants un ievērojams resurss tūrisma attīstībai, iedzīvotāju izglītošanai un attālas lauku apdzīvotas vietas izaugsmei.
Attīstības nodaļas projektu vadītāja Biruta Konrāde

piektdiena, 2016. gada 16. decembris

Konkurss -piemiņas plāksnes izveide Ernestam Treimanim.

Aizputes novada domes Kazdangas pagasta pārvalde izsludina konkursu piemiņas plāksnes izveidei Ernestam Treimanim.
2017.gadā Ernestam Treimanim apritētu 90 gadi. Ernests Treimanis dzimis 1927.gada 1.martā un kopš 1959.g. dzīvoja Kazdangā. Strādāja Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā par mākslinieku noformētāju, izveidoja Kazdangas kultūras nama griestu ornamentus un griestu lukturus pēc Albīna Dzeņa metiem. Pēc skolotāja Jāņa Mežsētas nāves savā uzraudzībā pārņēma Kazdangas parku, saglabāja daudz vēsturisku materiālu par Kazdangas pagastu, izveidojot priekšzīmīgu tehnikuma vēstures muzeju. Ernests Treimanis devis lielu ieguldījumu Kazdangas pagasta vēstures saglabāšanā un Kazdangas vārda popularizēšanā.
2007.g. par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes Goda zīmi.
Konkursa mērķis ir atlasīt vispiemērotāko risinājumu piemiņas plāksnes izveidošanai par godu Ernesta Treimaņa darbam un devumam Kazdangas pagasta labā. Plānots piemiņas plāksni piestiprināt pašvaldībai piederošajā mājā Liepu gatvē 6, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā un atklāt to Ernesta Treimaņa 90 gadu jubilejas piemiņas pasākuma ietvaros 2017.gadā.

Ar pilnu nolikuma tekstu var iepazīties šeit >>>  vai  Aizputes novada Kazdangas pagasta pārvaldē pie sekretāres, tālrunis - 63449806 un Kazdangas muzejā, tālrunis - 28616717.
Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

otrdiena, 2016. gada 6. decembris

Decembra pasākumi









Ģimeņu biedrība „Danga” veic pētījumu Kazdangas Saieta namā.

Kā jau zināms, ģimeņu biedrība „Danga” aktīvi darbojas, lai padarītu Kazdangas ģimeņu dzīvi interesantāku, pilnvērtīgāku un aktīvāku.
Turpinot jau iesākto un turoties pie saviem mērķiem, nolēmām veikt pētījumu par iespējām pavadīt tumšos rudens vakarus interesanti un lietderīgi. Par pētījuma vietu kļuva Kazdangas pagasta Saieta nams, kurš darbadienās no 7.11. līdz 16.11. bija atvērts līdz 20.00, četras stundas ilgāk kā ierasts. Lai pētījuma ideju realizētu, biedrības biedri brīvprātīgi veica dežūras un izdomāja, kā nodarbināt gan lielos, gan mazos apmeklētājus. Tika iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji. Īpašu paldies sakām Anitai Bērziņai par novusa spēles mācīšanu; Alfrēdam Lejam, kurš mācīja bērniem šahu; Agritai Volkovičai, kura mācīja cept pīrāgus un Olgai Cimmermanei par sniegpārsliņu meistarklasi.
Bērni varēja izgatavot arī Ziemassvētku apsveikumu kartītes un rotājumus eglītei. Apmeklētājiem bija arī iespēja katru vakaru spēlēt galda tenisu.
Atsaucība no bērnu un jauniešu puses bija liela, kas pierāda, ka biedrības „Danga” uzņēmība un pašiniciatīva bija vērtīgs ieguldījums bērnu un jauniešu ārpusskolas interešu un brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošanā un paplašināšanā. Liels prieks, ka pašvaldība mūsu darbību novērtējusi atzinīgi un Saieta nams turpmāk trīs dienas nedēļā būs atvērts līdz 19.00. Lai bērni redzētu iespēju pavadīt garos, tumšos vakarus pilnvērtīgi, ir nepieciešams viņus organizēt un līdzdarboties, radīt mājīgu atmosfēru un sajūtu, ka viņi tiek gaidīti. Prieks, ka biedrībai tas izdevās un tiek turpināts.

Sanita Beļajeva



Projekts „Saule kokles skandināja” , radam kokles Kazdangā

Novembra sākumā Kazdangā notika kokļu radīšanas nometne, kuru vadīja kokļu meistars Ģirts Laube. Nometne notika projekta „Saule kokles skandināja” ietvaros, kuru finansē Valsts Kultūrkapitāla fonda “Kurzemes kultūras programma 2016”.
15. personas piedalījās kokļu radīšanas nometnē, kur pašu rokām tapa 10 jauni instrumenti. Patiess prieks, ka tapa arī ģimenes kokles, kur radīšanā pielika roku turpat visa ģimene. Starp dalībniekiem bija arī 10. gadus vecā Sanija Kalniņa Kazdangas, ko gribas īpaši uzslavēt, viņa radīja savu kokli un godam turējās līdzi pieaugušajiem. Dalībnieki pavadīja veselu nedēļu strādājot ar kaltiem, zāģiem, urbjiem un dažnedažādiem instrumentiem. Lielākā daļa no sievietēm pirmo reizi mūžā turēja rokās šādus instrumentus.
Pamatā nometnes dalībnieki darbojās Jura Mātera Kazdangas pamatskolā, bet ņemot vērā, ka bija skolas laiks un zēni pirmdienā un piektdienā apgūst zinības mājturības klasē, tad nu mēs, kokļu radītāji, pirmdienā devāmies ciemos uz Aizputes novadpētniecības muzeju, kur apskatījām un izpētījām seno kokli, kas ir muzeja krājumā un iemēģinājām muzeja pagrabā esošo koku darbnīcu, savukārt piektdienā devāmies uz Kazdangas pili, kur arī nometnes dalībnieki pirmo reizi izdzirdēja sava instrumenta skaņu. Ja nometnes sākumā katrs no mums izvēlējās un turēja rokās vienkāršu dēla gabalu, kas stipri līdzinājās viens otram, tad pēc septiņām dienām mums katram bija vienreizējs, unikāls un neatkārtojams instruments. Instrumenti bija tik dažādi, cik dažādi bija paši kokļu radītāji.
Pateicamies Māteru Jura Kazdangas pamatskolas kolektīvam par telpām un darbnīcu, kuru mums laipni uz šo nedēļu bija atvēlējusi skolas direktore Aija Dreimene un mājturības skolotājs Jurģis Gofmans. Paldies sakām arī Aizputes novadpētniecības muzeja kolektīvam un īpaši Jolantai Bergai par jauko uzņemšanu. Paldies Kazdangas pagasta pārvaldes galdniekam Edgaram Janvārim, jo arī viņa pārraudzībā esošajās darbnīcās kokļu radītāji vairāk kārt izmantoja dažādus mehāniskos instrumentus. Paldies ikvienam, kas tieši vai netieši tikai iesaistīts projekta realizēšanā un dokumentu sakārtošanā.
Un vislielākais paldies meistaram Ģirtam Laubem, par dalīšanos, par mācīšanu un par to, ka ļāva ielūkoties katram sevī pašā. Liels paldies Valsts Kultūrkapitāla fonda “Kurzemes kultūras programmas 2016” atbalstam 600 eiro apmērā, pateicoties kuram bija iespēja realizēt projektu “Saule kokles skandināja”.
Man patiess prieks, par šo realizēto projektu, šķiet projekts beidzies, kokles radītas un dalībnieki dodas katrs savu ceļu. Bet patiesībā nekas jau nav beidzies, viss tikai sākas, jo 14. un 15. decembrī Kazdangā notiks kokļu spēles apmācības.

Kazdangas TIP Māra Tīmane

pirmdiena, 2016. gada 5. decembris

Paldies kazdandzniekiem!

Novembrī atzīmējām un svinējām mūsu mīļās Latvijas dzimšanas dienu. Lai arī šie svētki ir gada tumšākajā laikā, tie tomēr sev līdzi nes daudz smaidu un pozitīvu emociju.
Kā allaž svinīgajā valsts svētku pasākumā suminājām un teicām labus vārdus mūsu pašu pagasta iedzīvotājiem. Bet lielu paldies gribu teikt visiem, kuri atsaucās aicinājumam un oktobrī pauda savu viedokli un ieteica mūsu pašu līdzcilvēkus pateicības rakstiem. Šogad iedzīvotāju atsaucība bija īpaši liela un pamanāma. Pateicoties tai, Kazdangas pagasta pārvaldes pateicības rakstus pasniedzām:

Gitai Ozolai - par radošu, kvalitatīvu un godprātīgu pedagoģisko darbu;
Jurģim Gofmanam - par ilggadēju pedagoģisko darbu;
Landrai Valdmanei - par ilggadēju pedagoģisko darbu un radošu māksliniecisko darbu;
Dagnijai Zitmanei- Zihmanei, Lindai Miceniecei un Ancei Brālītei – par apzinīgu brīvprātīgo darbu Kazdangas pagasta pārvaldes labā,
Madarai Ozolai - Par sabiedrisko aktivitāti un apzinīgu muzicēšanu pūtēju orķestrī “Kazdanga”;
Sudrabu ģimenei - Par darba tikuma un ģimenisko vērtību saglabāšanu;
Kristīnei Vītolai - Par aktivitāti un uzņēmību dibinot ģimeņu biedrību “Danga”;
Sandrai Baumanei - Par apzinīgu un godprātīgu darbu Kazdangas pagasta pārvaldes labā;
Jānim Ansonam - Par ilggadēju darbošanos pūtēju orķestrī “Kazdanga”;
Irēnai Tīmanei - Par ilggadēju darbu Kazdangas pagasta pārvaldes labā;
Elenai Brunavienei - Par ģimenisko saišu stiprināšanu;
Lilijai Reinātei Skirelei - Par atbalstu līdzcilvēkiem grūtā dzīves situācijā;
Laurai Kārkliņai - Par godprātīgu darbu un atsaucību, Kazdangas pagasta pārvaldes un iedzīvotāju labā.
Mūsu cilvēki – ir mūsu valsts vislielākā vērtība. Esam lepni, ka arī Kazdangā ir aktīvi, gudri un darbīgi ļaudis, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem. Cilvēki, kuri uzklausa, uzmundrina, palīdz. Cilvēki bez kuriem nav iedomājama arī Kazdangas turpmākā attīstība un cilvēki, kuri vienkārši ir blakus saviem līdzcilvēkiem grūtā brīdī.

Kazdangas kultūras darbu organizatore
Inese Birkenfelde





Meditācija

8.decembrī plkst. 18.00 Kazdangas pilī Tibetas dziedošo bļodu meditācija. Sarunas, atbildes uz jautājumiem. Vada Juris Upe. Uz tikšanos vēlams ierasties ērtā, siltā apģērbā, līdzi ņemt paklājiņu, spilventiņu un sedziņu/pledu, jo meditācija noritēs guļus stāvoklī. Pieteikšanās pa tālruni 29103813 vai epastā kazdanga.tic@inbox.lv  http://www.tibetasblodas.lv/

Nindzjas Timija fani Rīgā

Lai skolēnus mudinātu lasīt, iepazīties ar jaunāko konkrētam vecumposmam atbilstošu literatūru, Māteru Jura Kazdangas pamatskola ir iesaistījusies lasīšanas veicināšanas programā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Šobrīd grāmatas lasa un vēlāk arī vērtēs 9 mūsu skolas skolēni. Paši bērni atzīst, ka bērnu žūrijā ir jāizlasa ļoti daudz, bet ieguvums ir apziņa, ka ir izlasītas šī gada pašas labākās grāmatas.
Lasītāju ieinteresēšanai tiek rīkoti pasākumi. Iedvesmojoties no mūsdienu zviedru rakstnieka Henrika Tamma grāmatām par pozitīvo kaķi nindzju Timiju, skolēni piedalījās konkursā, kur sūtīja savu neparasto izgudrojumu zīmējumus. Noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā piedalījās apmēram 400 skolēnu. Tie bija īsti jauno lasītāju svētki – ekskursija pa Gaismas pili, katram bērnam savs svētku karodziņš un iespēja ne tikai klātienē satikt savu iemīļoto grāmatu autoru, bet iegūt arī autogrāfu. Ar lielu sajūsmu skolēni atklāja, ka šis rakstnieks ir arī vairāku populāru filmu mākslinieciskais redaktors – zīmējis Šreku, Zirnekļcilvēku, Nārnijas hronikas ainas.
Mūsu skolas skolniece Laura Catlakša lasītāju konkursā piedalījās ar savu darbu “Mācībulators”. Tā ir ierīce, kas visu iemācās skolēnu vietā, atliek tikai izvēlēties īsto pogu īpašajām vajadzībām, noregulēt laiku un nodrošināt skābekli. Un skolēns ir brīvs! Lauras izgudrojums tika atzīts par vienu no veiksmīgākajiem, un skolniece balvā saņēma vairākas jaunākās izdotās grāmatas.
Lai visiem lasītprieks! Gaidīsim jaunus pasākumus bērnu un jauniešu žūrijas dalībniekiem.

Skolotāja Dace Skadiņa




Kazdangas jaunsargu aktivitātes

Novembra mēnesis Kazdangas jaunsargiem bija ļoti spraigs ar dažādām aktivitātēm. 4.novembrī jaunsargi piedalījās Lāčplēša balvas izcīņā Beberliņu trasē Liepājā, kur sīvā cīņā Kazdangas junsargi piekāpās Liepājas jaunsargiem. Komandā startēja L.I.Biģele, I.Liekmane (Laidi), N.Tamsons, M.Ņikiforovs, N.L.Ņikiforovs, A.Jackevičs.
10.novembrī Kazdangas jaunsargu komanda piedalījās Lāčplēša dienai veltītajās militārajās spēlēs “Spēks un daile” Kuldīgas pilskalnā. Tāpat kā Liepājā, komandām šeit bija jāveic militāra šķēršļu josla un jāpārvar gan mākslīgi veidoti, gan dabīgi šķēršļi. Dalībniekiem nācās atbildēt uz vēstures jautājumiem un sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Gala rezultātā Mātera Jura Kazdangas pamatskolas jaunsargi izcīnīja 3.vietu. Komandā startēja M.Šteina, L.I.Biģele, M.Šteins, I.Meiers. Nepārspētas palika Alsungas vsk. 9.kl. un Nīkrāces jaunsargu komandas.
11.novembrī Madara ar Ievu kopā ar Skrundas vsk. jaunsargiem piedalījās 45.Kuldīgas nodrošinājuma bataljona militarajā parādē Kuldīgā. 20.novembrī Kazdangas un Nīkrāces jaunsargi pārbaudīja savus spēkus Novadnieku OPEN 2016 sacensībās klinšu kāpšanā Saldus novadā. Dalībniekiem četru stundu laikā bija iespēja izkāpt 20 celiņus 7m augstumā. Labākos rezultātus uzrādīja A.Tamsone, J.Mikulaneca, T.Kārkliņš. Jāuzslavē arī jaunākie dalībnieki M.Radvila, K.Kolosova.
Tagad kazdandzniekiem jāgatavojas uz ātrumkāpšanas sacensībām 22.decembrī Kazdangā. Sacensības notiks piecās vecuma grupās.Uz sacensībām uzaicināti kāpēt gribētāji no Aizputes, Skrundas, Liepājas novada. Bet 13.janvārī 10 Kazdangas vienības jaunsargiem jāpiedalās Lietuvā uz “Janvāra skrējienu Viļņā”. Novēlēsim viņiem raitu skrējienu.
Jaunsargu instruktors: K.Rudītis



otrdiena, 2016. gada 29. novembris

Sadziedāšanās

Vai zini ko darīsi piektdienas vakarā? Ielūdzam Tevi uz Kazdangas pili, kur 2. stāva zālē būs skaists koncerts. Man gan to īsti par koncertu negribētos saukt, jo tā būs sadziedāšanās. Ja arī Tev nav luste uz dziedāšanu, tad nāc un vienkārši izbaudi mūsu tautasdziesmu spēku.
Spēka dziesmu grāmatā rakstīts: "Tautas dziesmas ir tautas spēkam. Ja Dievs ir iedevis balsi runāt, Viņš ir iedevis balsi sevis dziedināšanai. Sevi dziedināt nozīmē likt un ļaut sev dziedāt. Līdz ar to notiek dziedināšana, dziedēšana, dziedāšana. Šīs unikālā spēja ir katram. Unikāla iespēja katram.
Dainu vibrācijas ļauj sasniegt lielus dziļumus cilvēkā. Dziesma atveras, kad dzied, apzinoties, ka tā ir liela dārgumu krātuve."
Un gribas tam visam piekrist. Mēs varam dziedāt savā nodabā, varam dziedāt dušā, bet sanākot kopā un dziedot, tam ir pavisam cits spēks un līdz ar to mēs saņemam daudz daudz vairāk, gan dziedināšanu, gan enerģiju. Galu galā šajā gada vistumšākajā laikā kopā sanākot un dziedot mēs varam aktivizēt sevī savu iekšējo gaismu.
Tādēļ aicinām piektdien 2.decembrī plkst.18.00 uz latviešu tautas spēka dziesmu sadziedāšanu kopā ar grupu "Baltās dūjas" no Saldus.
Dalība ziedojums


Māra Tīmane

pirmdiena, 2016. gada 14. novembris

Pateiksimies par labiem darbiem



Šogad tāpat kā citus gadus Latvijas Proklamēšanas gadadienā Kazdangas pagasta paŗvalde pasniegs pateicības rakstus iedzīvotājiem, kuri ar teicamu darbu un sabiedrisko aktivitāti spodrina Kazdangas vārdu.
Pateicības saņems:
Gita Ozola
Jurģis Gofmans
Landra Valdmane
Dagnija Zitmane -Zihmane
Linda Muceniece
Madara Ozola
Ance Brālīte
Sudrabu ģimene (Andis un Valda)
Kristīne Vītola
Irēna Tīmane

Sandra Baumane
Jānis Ansons
Elena Brunaviene
Lilija Reināte Skirele
Laura Kārkliņa

ceturtdiena, 2016. gada 27. oktobris

Pils kupola zālē veikta vēsturisko logu restaurācija

Aizputes novada dome 2016. gadā realizēja projektu „Kazdangas pils kupola zāles logu restaurācija”, ko finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF), piešķirot EUR 2 000.
Projekta mērķi ir kultūras pieminekļa - Kazdangas muižas Pils (Valsts aizsardz. Nr.6414) – kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, remontējot un restaurējot vēsturiskos būvgaldniecības izstrādājumus; sabiedrības izpratnes veicināšana par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un nacionālās identitātes stiprināšana.
Projekta ietvaros tika veikta 2.stāva kupola zāles kreisās puses segmentu dubulto logu komplektu restaurācija. Restaurācijas darbi ietvēra logu demontāžu ar marķēšanu, attīrīšanu, stiklošanu, vērtņu galdniecisko remontu, protezēšanu, aplodu galdniecisko remontu, eņģu un aizgriežņu remontu, gruntēšanu vairākās kārtās, krāšošanu, uzstādīšanu. Saskaņā ar izstrādāto metodiku darbus veica Kuldīgas restaurācijas centra amatnieks Māris Gulbis.
Kazdangas muižas vēsturiskā apbūve un kultūrvide ir ievērojams resurss tūrisma attīstībai, iedzīvotāju izglītošanai un attālas lauku apdzīvotas vietas izaugsmei. Pateicoties kultūras mantojuma saglabāšanai novadā, notiek aktīvāka Kazdangas un reģiona sabiedriskā un kultūras dzīve, veidojas pievilcīga dzīves vide, tiek veicināta sociālā un ekonomiskā attīstība. 2016.gadā Kazdangā kopā notikušas 6 diennakts nometnes ar dalībnieku skaitu virs 200, kā arī Dabas skolas nodarbības skolēniem. Pilī notikušas 16 darbnīcas 312 personām. Ir liela apmeklētāju interese par dabas un kultūras mantojumu ar tendenci pieaugt (gadā ap 5000 tūristu).
Kopā trīs gadu laikā VKKF ir piešķīris Kazdangas pils kupola zāles vēsturisko logu, durvju un palodžu restaurācijai 8 000 EUR.
Projekta vadītāja Biruta Konrāde

trešdiena, 2016. gada 26. oktobris

Vēstule no Rūķu mammas

 Sveiks!
Pavisam drīz gads būs ripā, kopš neesmu bijusi šajā pusē, biju aizbrauksi ceļojumā. Bet nu esmu atgriezusies un esmu gatava ķerties klāt darbiem. Dzīvoju es Kazdangas pilī, vadu dažādas rūķigas darbnīcas. Esmu jau sagādājusi niedres, adatas un krāsainus diedziņus puzuru un seno rotājumu darbnīcai, patiesībā puzurus var gatavot jau tūlīt pēc Mārtiņiem negaidot līdz Ziemassvētkiem. Pavisam drīz, Rūķi palīgi, sāks gatavot piparkūku mīklu lielajai cepšanas darbnīcai. Man vakaros ļoti patīk spēlēt domino, vislabāk to darīt ar pašu gatavotiem spēles kauliņiem, kurus varam ar kopā pagatavot. Un vēl, vai esi mēģinājis ķert sapņus? Es tos ķeru katru nakti! Tam gan nepieciešams speciāls ķeramais, varu Tev iemācīt tādu uztaisīt, lai arī Tev ķeras tikai labie sapņus. Gads aizskrēja nemanot, bet tai pašā laikā esmu apguvusi jaunas prasmes un pāris jaunas jaukas rotaļas un labprāt ar to visu dalītos ar Tevi.

Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem, Kazdangas pils Rūķi jau sākuši rosīties un gatavoties svētkiem, bet varbūt nemaz nav jāgaida līdz Ziemassvētkiem, labāk braukt pavisam drīz. Jau pirmās telegrammas par bērnu viesošanos pilī jau saņemtas
Meža muzeja Rūķi arī par Tevi domā. Vārdu sakot esam gatavi ciemiņu uzņemšanai.
Gribi braukt ciemos, piezvani Mārai 29103813 viņa ir informēta par visu mūsu Rūķu saimes darbošanos,zinās pastāstīt visu sīki un smalki. Varāk par dabnīcām vari palasīt šeit >>> Uz drīzu tikšanos!


Kazdangas pils Rūķu mamma

otrdiena, 2016. gada 25. oktobris

Kazdangas krogs

Kazdangas krogs ( Liepu gatve 8)
Ēka celta 1868. gadā. Līdz mūsu dienām saglabājušies 1667. gadā no metāla darinātie vēja rādītāji (šobrīd atrodas Kazdangas muzejā).
Krogus ēkas ziemeļu galā dzīvojis krodzinieks ar savu ģimeni, vidusdaļā bijis pats krogs, bet dienvidu galā – stadula, kurā nakšņoja gan zirgi, gan ceļotāji. Sestdienās krogā spēlējuši muzikanti, notikusi sadancošanās un sapazīšanās. Krogs kalpoja gan kā ēšanas un dzeršanas vieta, gan ceļinieku atpūtas un
pārnakšņošanas vieta, informācijas, grāmatu apmaiņai un bieži vien arī cilvēku ietekmēšanai barona labā. Barona Karla Vilhelma valdīšanas laikā krogu pārveidoja par tējnīcu (tai bija augstāka ranga statuss). Nemieru laikos krogā tika apspriesti politiskie plāni. 1905.-1906. gadā pirms sprieduma izpildes stadulā un pagrabā ieslodzīja revolucionārus.
1954. gada mājas vidū atradās veikals, bodnieki bija Zavickis, viņi vēlāk aizbrauca uz Vāciju, veikalā varēja nopirkt cukuru, sāli uc. preces, kā arī zem letes tirgoja alu un šņabi. Veikalniekam bijušas arī klavieres, kas bieži vien spēlētas.
Kādu laiku ēkā atradies arī zobārsts. Ilgus gadus mājas dienvidu galā bijis pasts un telefona centrāle. Stūra istabā bija pasts un tā saucamā centrāle- tajā bijis liels skapis, kurā zvanītājus savienoja ar „puļķīšiem”. Pērkona lakā visas klapes kritušās vaļā, tie, kas strādāja visi drebēja dēļ šiem plikajiem vadiem. Viens no pirmajiem pasta priekšniekiem ir bijis liela auguma pļāpīgs vīrs, kas pratis arī krievu un vācu valodas.
Pastā atradusies arī ugunsgrēka sirēnas poga, pasta priekšnieks bija atbildīgs par tās palaišanu.
Mājā bija divas lielas maizes krāsnis, viena no tām atradusies koridorā. Tajā jebkurš mājas iemītnieks varēja cept maizi. Uz svētkiem krāsni kurināja kopīgi un katrs iedzīvotājs varēja sacept gan pīrāgus, gan raušus.
Krogus ēkā 20.gs. 30.-tos gados ir rādīts kino. Kā arī Rasēviču ģimenei kas dzīvojuši Krogus ēkā pirmajiem Kazdangā bijis televizors.
Šobrīd tā ir dzīvojamā māja. Šī ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un tās galvenās vērtības ir fasāde, vecie pusloku arkveida logi un durvis, un divi dzelzī kalti vēja rādītāji no 1667. gada. Līdz 2012. gada 23. oktobrim tie atradās uz ēkas jumta, kas tika noņemti, lai restaurētu. Foto varat skatīt šeit >>> 2014. gada augustā tika pabeigti vējrādītāju restaurācija, darbus veica Rīgas Celtniecības koledžā, metāla izstrādājumu restauratora-meistara Ievas Baļļas vadībā. Šobrīd vēja rādītāji uz laiku atrodas Kazdangas muzejā.
Uz vēja rādītājiem ir ne tikai datējums 1667, bet arī uzraksts „K.V.Manteuffel Kazdangen 1903”, kas varētu būt vējrādītāja atjaunošanas gads, vēl uz vējrādītāja ir skaitlis 1786.
Ēka ir unikāla ne tikai ar senajiem vēja rādītājiem, bet arī ar unikālu konstrukciju jumtu, kas ir neierasti stāvs.

trešdiena, 2016. gada 19. oktobris

Darbosimies kopā Kazdangas pilī!

Kas ir puzuris? Vienkāršs senais rotājums? Seno latviešu izpratne par kosmosu? Lielvārdes jostas telpiskais atainojums? Jā, tas viss kopā un vēl vairāk. Tā vien no malas liekas, salmi un diedziņi, kas savērti vienotā sistēmā, nekā jau īpaša, bet tai visā ir īpaša jēga. To var izjust vien pašam gatavojot šos senos rotājumus, izprotot tā veidošanos, sajūtot savu iekšējo pasauli. Puzuri attīra telpu ap mums, attīrot no negatīvām emocijām un sakārto mūs pašus un mūsu domas. Darinot puzuri ir nepieciešama pacietība, mīlestība un miers, gluži tāpat kā cepot maizi. Ko ieliksi puzurī to tas nesīs sev līdz. Puzuris , iekārts telpā un pareizi apgaismots rada interesantus rakstus. Aicinām nākt kopā un gatavot ne tikai puzurus, bet arī ķistus, važas un valgus.

15.novembrī plkst. 19.00 folkloras kopa “Zīle” aicina uz seno rotājumu gatavošanas darbnīcu Kazdangas pilī. Priecāsimies ja paņemsiet līdzi salmus vai niedres, lāpāmadatas, krāsainus dzijas kamoliņus, putnu spalvas, šķēres un darboties prieku, bet, ja kaut kas no iepriekš minētā Tev nav iespējams paņemt līdzi, neuztraucies, nāc droši, visiem atradīsies ar ko darboties. Dalība ziedojums.

Ja Tev ir vēlme un sava kompānija, klases vai darba kolektīvs, kas vēlas kopīgi darboties, Kazdangas pilī ir iespējams kopīgi radoši izpausties ne tikai seno rotājumu darbnīcā, bet arī sveču, piparkūku, papīra, sapņu ķeramo un citās darbnīcās Tev piemērotā laikā. Vairāk vari lasīt un apskatīt šeit >>>.  Ja rodas jautājumi droši zvani T: 29103813

Kazdangas TIP vadītāja

Māra Tīmane




Ansambļa "Kurši" jubilejas koncerts


piektdiena, 2016. gada 30. septembris

Turpinām dziedāt kopā


Projekts "Saule kokles skandināja"

Saule kokles skandināja, 
Austriņāi sēdēdama; 
 Dieva dēli danci veda 
 Ūdra bebra kažokos.

Šī gada pavasarī Valsts Kultūrkapitāla fonda “Kurzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursā tika iesniegts projekts “Saule kokles skandināja” , projektam tika piešķirts finansējums 600 eiro apmērā. Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotājus tradīciju apzināšanos, apgūšanu un nodošanu tālāk nākamajām paaudzēm. Veicināt iedzīvotājos interesei par kultūras mantojumu, apgūt kokļu gatavošanu, pievērst novadnieku uzmanību senču tradīcijām, parašām.
Kokles ir visvairāk apcerētais un apbrīnotais latviešu mūzikas instruments. Ar koklēm saistās senākās, visvairāk izpētītās spēles tradīcijas. Uzskats, ka koklēšanai ir bijis rituāls raksturs.
Kokļu tradīcijai, ir vairāk nekā divu gadu tūkstošu vēsture. Senākais arheoloģiskais atradums Latvijā, ko varētu saistīt ar koklēm, ir no 13. gadsimta, rakstveida liecības - no 17. gadsimta sākuma. Arvien vairāk iedzīvotāji sāk interesēties par folkloras vērtībām, tai skaitā par koklēm. Kokle ir tas instruments kuras spēli var apgūt jebkurā vecumā.
Koklēšanas prieks, ļaušanās tradīcijas skaidrībai un pacelšanās tai pāri uz brīvu, atraisītu muzicēšanu - tas ir lielākais ieguvums, ko piedāvā koklēšanas tradicionālā mantojuma apgūšana un tā radoša attīstīšana.
Tradīciju saglabāšanai un pārmantošanai ir liela vērtība. Mēs esam daļa mūsu tautas tradīcijām, mēs esam tie, kas šo kultūras mantojumu nesīs tālāk. Apgūstot jaunas prasmes, lai to varētu nest tālāk nākamajām paaudzēm
Projekta “Saule kokles skandināja” ietvaros no 5.novembra līdz 11.novembrim, Kazdangā notiks kokļu radīšanas nometne, kuras laikā dalībnieki apgūs instrumentu gatavošanas prasmes. Kokļu meistars Ģirts Laube dalīsies kokles darināšanas zinībās, kā rezultātā deviņu dienu laikā tiks izgatavotas 10 jaunas kokles. Nometnes dalībnieki tiks nodrošināti ar nepieciešamiem materiāliem jauna instrumenta izveidei, gan īpaši sagatavotu koku, stīgas uc. materiālus. Šajā kokļu darbnīcā būs iespēja iedzīvotājiem pašiem radīt savu instrumentu, tādējādi apgūstot jaunas prasmes un zināšanas. Pašfinansējums dalībai nometnē 75 eiro. Ēdināšanas un ja nepieciešams naktsmītņu izmaksas katrs dalībnieks sedz pats, vairāk info pie pieteikšanās pa tālruni 29103813

Kazdangas Tūrisma informācijas punkta vadītāja Māra Tīmane

Dzejas rakstītāju saiets “Mirklis dzejā"

Dzeja… tik dažāda… Kā tā top? Katram dzejniekam šī dzejas mūza atnāk savādāk. Saka, ka dzīvē esot daudz kas jāpārdzīvo, lai dzejā spētu izrunāt savu sāpi, sajūsmu, laimi, mīlestību un aprakstītu citas dvēseles sajūtas. Dzejas rakstīšanai nav vecuma ierobežojuma, bet noteikti talants gan ir nepieciešams.
Kazdangas muzejs aicina atsaukties kazdandzniekus un Aizputes novada iedzīvotājus, kuri raksta vai ir sarakstījuši dzejoļus. Pieļauju, ka kādam tie ir noglabāti kaut kur dziļi atvilktnē, kuros nav ieskatījusies sveša acs, varbūt kāds jau ir ar bagātu pieredzi un viņa dzeja ir publicēta.
Kazdangas muzejs aicina novembrī uz kopēju vietējo dzejas rakstītāju Dzejas saietu “Mirklis dzejā”, veltītu Latvijas 98 dzimšanas dienai, kurā varēsiet ar savu dzeju sveikt klātesošos un Latviju dzimšanas dienā, iepazīt citam citu, dalīties domās par to, kā dzeja ir veidojusies. Konkrēts pasākuma datums tiks precizēts.
Būsim priecīgi, ja atsauksieties aicinājumam. Varbūt, kādam ir informācija par kaimiņu vai draugu, kas raksta dzeju, bet varbūt kautrējas, dodiet ziņu – uzrunāšu viņu personīgi! Papildus informācija pa tālruni Kazdangas muzejā – 28616717.

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

foto: Sintija Linde

Eiropas kultūras mantojuma dienu 2016 norise Kazdangā

Ik gadu septembrī, kad lauki, dārzi un meži pateicas saviem kopējiem par ieguldīto darbu un dāvā bagātu ražu, mēs ielūkojamies mūsu kultūras mantojuma pūrā, cildinām garīgo un materiālo vērtību sargātājus un aprūpētājus. Eiropas kultūras mantojuma dienās šogad iepazinām kultūrvēsturisko ainavu savdabību un daudzveidību Latvijas novados. Kazdangā vairāku paaudžu laikā iekoptie muižas ainaviskā parka stādījumi, mežaparks ar laucēm, dīķiem un skatu perspektīvām atspoguļo centienus radīt estētiski augstvērtīgu vidi un ainavu ilgtermiņā, tādēļ arvien lielākas pūles jāvelta zināšanu iegūšanai un vēsturiskās vides izpētei un izpratnei plašākā kontekstā.
Viens no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2016 pasākumiem tika organizēts arī Kazdangas pilī, kur apmeklētājus
 pēc muzikāla sveiciena uzrunāja rosīgie Kazdangas pašvaldības, Aizputes novada un Kazdangas muzeja pārstāvji, iepazīstinot ar paveikto un iecerēm vēsturisko ēku un stādījumu pārvaldībā un sakārtošanā. Iepriekšējo paaudžu atstātā mantojuma izmantošanu diktē laiks, bet ir svarīgi sekot, lai netiktu apdraudēts un nemazinātos kultūrvēsturisko vērtību kopums. Par cilvēku iekoptajiem stādījumiem un dabas ainavām kultūrvēsturisko un arhitektūras vērtību apzinātājs un atjaunotājs Juris Zviedrāns bija sagatavojis divu daļu stāstījumu „Ainava un ainavu dārzs”, kurā analizēja Kazdangas muižas apbūves un stādījumu izveidi no 18. līdz 20. gadsimtam, īpaši uzsverot apkārtnes ainavisko daudzveidību. Ir ļoti svarīgi apzināt, izpētīt un analizēt Kazdangā dažādā laikā iekopto ainavisko dārzu un parku stādījumu plānojuma kompozīciju un dendroloģisko daudzveidību kontekstā ar attiecīgā laikmeta analogiem piemēriem Krievijā un Eiropā, tādēļ, raksturojot vēsturiskus objektus, nepieciešams izvairīties no interpretācijām terminu lietošanā. Precizitātes trūkums vēsturiskajā izpētē var kļūt par iemeslu daudzām kļūdām. Ir apsveicami, ka Kazdangas iedzīvotāji ar lielu apņēmību ir uzsākuši vērienīgu pasākumu kompleksu, lai gadsimtos radītās kultūras un dabas vērtības ne tikai spodrinātu,
bet darītu pieejamas arī turpmākajām paaudzēm.

No sirds vēlu veiksmi un panākumus rosīgajiem Kazdangas ļaudīm ieceru īstenošanā!


Silvija Ozola 
arhitekte, Rīgas Tehniskās universitātes docente, inženierzinātņu maģistre arhitektūrā

trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Dabas skolas nodarbības

Pagājušā mācību gada maijā mūsu skolas skolēni piedalījās Dabas skolas nodarbībās, kas bija veltītas putnu pētīšanai un Kazdangas Dzirnezera apkārtnē mītošo putnu sugu iepazīšanai.
Nodarbības turpinājās arī vasarā. Pirmajā vasaras nodarbībā, kura notika jūnijā, mēs pētījām augus un kokus. Uzzinājām, kurus augus var izmantot pārtikā, piemēram, tējām. Jūlijā mēs pētījām, kādi kukaiņi sastopami Kazdangā. Augustā pētījām sēnes un uzzinājām, ka parkā ir sastopamas daudz dažādu sugu sēnes. Šī Dabas skolas nodarbības tupinājās arī septembrī, kad mēs pētījām iežus. Vēl mums būs divas nodarbības, kurās varēsim uzzināt ko jaunu un noderīgu.
Šīs Dabas skolas nodarbības mums bija ļoti noderīgas, jo tajās mēs uzzinājām daudz ko jaunu par to, kas notiek mums apkārt. Vislabāk man patika pētīt putnus, jo par putniem es zināju vismazāk. Es labprāt apmeklētu vēl Dabas skolas nodarbības, jo tajās uzzinātā informācija ir noderīga skolā.
Diāna Angelika Šmite, 7. klase
„Dabas skolas nodarbības man likās interesantas, es gribētu apmeklēt arī citas nodarbības. Visvairāk man patika pētīt kukaiņus.”
Liāna Ieva Biģele, 8. klase

„Šīs nodarbības bija ļoti izzinošas un interesantas.”
Aija Sudraba, 6. klase

Pirmā mācību diena - “”Kāda Danga” Latvijā”

Šā gada 2. septembrī Māteru Jura Kazdangas pamatskolā mācības noritēja neikdienišķi.

Diena sākās ar klases stundu. Turpinājumā 1. – 4. klašu skolēni apmeklēja izstādes Kazdangas KC, bibliotēkā un muzejā. 5. – 9. klašu skolēni tikās ar Aizputes Ideju Mājas pārstāvjiem Anci Tīmani un Nauri Zeltiņu, kas pastāstīja par foto, video un stāstu konkursu “Tu esi Latvija”, demonstrēja izveidotās filmas par uzņēmīgiem jauniešiem, kuriem Latvija ir sirds mājas.
Diskusijā “Laba izglītība – vārti uz pasauli” ar skolēniem piedalījās pedagogs Alfrēds Leja un mūsu skolas absolventi: Ieva Priedniece, Santa Baumane, Līga Lasmane, Laura Jurševska, Muntis Janvāris, Solvita Šķubure. Bijušais skolas direktors A. Leja runāja par izglītību agrākos laikos un atzina, ka labprāt uzturas mērķtiecīgu jauniešu sabiedrībā, kur arī viņam ir interesanti. Savukārt jauniešu acis pauda cieņu dzīves pieredzes bagātajam Kazdangas dzīves aprakstītājam. Uzaicinātie skolas absolventi stāstīja par savu ceļu uz mērķa īstenošanu. Mūsu skolēni redzēja, cik dažādi var veidoties dzīve, ne vienmēr viss ir viegli un gludi. Izskanēja vērtīgas atziņas par to, cik svarīgi ir dzīvē atrast savu nišu, darīt kaut ko īpašu, absolventi atklāja, ka sākotnēji izvēlēto izglītības ceļu vēlāk iespējams papildināt un pat radikāli mainīt, dzirdējām domu, ka, ārzemēs strādājot, vienīgais, kas saista, ir alga. Visi piekrita tam, ka pamatskolas zināšanas bijusi noderīga bagāža. Izsanēja lepnums un gandarījums par sasniegto un pateicība arī vecākiem.
Dienas noslēgumā vecāko klašu skolēni vēroja prezentāciju par Amerikas Latviešu Apvienības jauniešu viesošanos Kazdangā projekta “Sveika, Latvija!” ietvaros, bet jaunāko klašu skolēni piedalījās grāmatas “Piena pasaku kamoliņš” atvēršanas svētkos.
Secinājām – mācīties var ne tikai mācību stundās.

Ieva Sudraba un Ance Brālīte, 9. klases skolnieces

piektdiena, 2016. gada 23. septembris

Rudens sagaidīts

Septembris un masts ir īpaši, šajos mēnešos ir īpašs laiks, laiks, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Šāda diena bija arī vakar, kad iestājas astronomiskais rudens. Folkloras kopas “Zīle” dalībnieces šo vakaru izvēlējās pavadīt Valātas pilskalnā pateicoties par ražu, kas ievākta, par katru dienu, kas nodzīvota Dieva radītā pasaulē un daudzinot Baltu vienības dienu. Šis vakars izvērtās rimts ar gājienu uz upes malu, kur tika skandinātas dziesmas pie lielā akmens,  ar šūpošanos pilskalna kuplo ozolu zaros un daudzinot šos lielos, varenos kokus. Šis bija īpašs vakars ar īpašu gaisotni, sajūtas ir grūti ietērpt vārdos. Vakara burvība, dziesmas, ugunskurs, ziedojumi, sarunas, našķošanās ar līdzi paņemtiem gardumiem, lāpas ar mazām uguntiņām, ugunskura dzirksteles, kas ceļas gaisā līdz zvaigznēm, mēs katrs pats ar savām domām un visi kopā ar vienotību, rimtumu, vieglumu un protams dziesmām. Kā arī burvīgo gājienu mājup lāpu gaismā.

Paldies visiem, kas pilskalnu izpļāva, sarūpēja malciņu un parūpējās, lai ikviens šajā vietā justos labi. 

Paldies, paldies, paldies!
 Krāšņu rudeni vēlot Māra.

otrdiena, 2016. gada 20. septembris

Svētku diena skolotājiem

1.septembris, pēdējais zvans, izlaidums, Skolotāju diena – tās ir dažas svētku dienas,  kad pateicamies saviem skolotājiem, sveicam viņus ar ziediem, novērtējam viņu darbu. Skolotāju devums mērāms gadu desmitos, paaudžu paaudzēs, jo tas, kas iedots mazam bērnam bērnudārzā, pirmklasniekam skolā līdz viņš kļūst pieaudzis, iet līdzi viņa turpmākajā dzīvē – darbā, viņa ģimenē, viņa bērnos un, tā šis loks atkal un atkal turpinās.
   Ir skolotāji, kurus bijušie audzēkņi atceras, vai tās būtu dzimšanas dienu reizes, salidojumi, vai vienkārši tāpat, ja gadījies iegriezties skolotāja dzimtajā pusē. Un te nav svarīgi vai skolotājs ir bijis stingrs un prasīgs, bet galvenokārt piesaista viņa zināšanas, taisnīgums, cilvēcīgums, sapratne, izpalīdzība.
   2016.gada 4.oktobrī Kazdangas muzejā tiek rīkots svētku pasākums pensionētajiem skolotājiem “Saules pieskāriens asteru ziedos”. Radīsim svētkus bijušajiem skolotājiem un pedagoģiskajiem darbiniekiem!
     Šajā pasākumā aicināti visi pensionētie skolotāji un pedagoģiskie darbinieki, kuri strādājuši gan bērnudārzā (tagad PII) “Ezītis”, gan bijušajā Kazdangas tehnikumā, gan – Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.
     Lūgums skolotājiem savu dalību pasākumā pieteikt pa tālruni 28616717 līdz 2016.gada 23.septembrim.


Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

Pārsteidzošā Kazdanga

Visā Latvijā Kazdanga ir labi zināma ar savu krāšņo muižas parku un ap 200 sugu apjomīgo koku kolekciju. Tomēr šovasar, veidojot dabas skolas nodarbības, sapratu, ka Kazdanga un tās apkārtne slēpj vēl neatklātas dabas bagātības.
     Dabas skolas nodarbības tika uzsāktas maijā, kad Kazdangas pamatskolas skolēniem bija iespēja iepazīt parkā sastopamās putnu sugas. Kazdangas parkā un tā apkārtnē konstatētas 154 putnu sugas, tostarp šogad novērota viena jauna – sārtgalvītis, kas ir viens no mazākajiem Latvijas putniem un tā masa ir tikai 6 grami.
     Parka veidošanas darbi uzsākti 19. gs. sākumā, tāpēc šeit sastopami arī ļoti veci koki, kuri pretendē uz dižkoka statusu. Pirmajā vasaras nodarbībā jūnijā tika pētīti parka koki. Dabas skolas dalībnieki noteica koku sugas, mērīja to apkārtmēru, augstumu un attālumu no dažādiem objektiem. Jaunieši apguva dastmēra, Preslera svārpsta un citu instrumentu darbības principus. Darbojoties nelielā parka daļā, atradām trīs dižkokus – parasto kļavu 3,79 m, Eiropas lapegli 2,53 m un Kanādas helmlokegli 3,60 m apkārtmērā. Augstāko koku augstums tika noteikts 41 un 36 metri. Otrajā dienā pētnieciskās iemaņas tika vērstas uz vaskulāro augu, tā saucamo puķu un smilgu, atpazīšanu. Parka apkārtnē atradām vairāk kā 40 augu sugas, t. sk. austrumu galegu un puķu sprigani, kuru dzimtene ir Gruzija un Himalaji. Augi, visticamāk, ir audzēti dārzos un vēlāk izsējušies savvaļā. No ārstniecības augiem parkā konstatējām neīsto tūsklapi, parasto pelašķi, divšķauķņu asinszāli, ārstniecības kumelīti, maura retēju, parasto cigoriņu u.c. augus. Dalībnieki tika iepazīstināti ar katra auga saimniecisko nozīmi un apstrādes veidu. Jāteic gan, ka Kazdangas apkārtnē dabisko pļavu palicis pavisam maz, un ārstniecisko augu meklējumos jādodas uz citām vietām.
     Siltais un saulainais jūlijs bija vispiemērotākais laiks kukaiņu izpētei. Pirmajā dienā kukaiņus ievācām ar rokām speciālos traukos un parkā izlikām lamatas ar cukurūdeni kukaiņu pievilināšanai. Šādas lamatas sauc par Bārbera lamatām, kas ir augsnē ierakts trauks līdz pašai tā augšējai malai piepildīts ar formalīnu, spirtu vai koncentrētu sālsūdeni. Mūsu gadījumā biežākie ciemiņi bija skudras un lapsenes, jo šie kukaiņi ir vieni no lielākajiem cukura mīļotājiem. Azartiskās darbošanās rezultātā atradām kārklu zaigribeni, smirdīgo rožvaboli, simtkāji, medusbiti, līķvaboli, septiņpunktu mārīti un daudzas citas kukaiņu sugas. Iemācījāmies atšķirt siseni no sienāža, ziedmužu no lapsenes, un arī to, ka visi kukaiņi nav kaitīgi un katram dabā ir paredzēta sava vieta. Naktī aktīvo kukaiņu pievilināšanai vakara krēslā tika ieslēgtas gaismas lamatas un parkā izkārta ar saldu vīnu piesūcinātas dzija. Gaismas lamatu pievilināti atrādījās dažādu sugu naktstauriņi (sprīžmeši, sviļņi), odi, makstenes, īsspārņi, jātnieciņi un nātru lācītis, bet pie vīna mielojās naktstauriņi (pūcītes) un spīļastes.
     Otrā diena mūs pārsteidza ar lietu, piemērotu laiku sauszemes gliemežu izpētei. Parkā konstatējām septiņas sugas – parka, raibo, dārza un birztalu vīngliemezi, parasto matiņgliemezi, parasto dzintargliemezi un melngalvas mīkstgliemezi.
     Rudens šogad iestājies ātrāk tāpēc sēņu nodarbības tika atklātas augustā. Kazdangas parkā konstatējām gan pārtikā lietojamās sēnes, piemēram, parasto sviestbeku un parasto bērzabeku, gan arī indīgās, piemēram, zaļo mušmiri un šķiedrgalvītes. Dalībnieki bija pārsteigti par lielo sēņu daudzveidību, jo pierasts taču, ka tās aug mežā nevis parkā. Noslēgumā tika izveidota neliela izstāde. Visi saprata, ka lai sēnes uzglabātu svaigas ilgāku laiku jāievāc tikai jaunās sēnes un pārtikā jālieto tika labi pazīstamās. Tieši Kazdangas parks ir vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama melnējošā beka. Šo sēni 2013. gadā pirmo reizi atklāja Jānis Klučenieks un Inita Dāniele. Arī mēs atradām bagātīgu šīs sēnes audzi, kas liecina par tai piemērotiem apstākļiem. No retām un aizsargājamām sugām vēl atklājām sarkano samtbeku, zeltaino sviestbeku, lipīgo sviestbeku un lakas plakanpiepi.
   Pie pils jūlijā atradām arī milzu apaļpūpēdi, tomēr kāds to jau bija paspējis iznīcināt.
    Saudzēsim dabu, kurā dzīvojam.
    Paldies par sadarbību Aizputes novada domei, Kazdangas pagasta pārvaldei, Māteru Jura Kazdangas pamatskolai, Kazdangas muzejam, Kazdangas tūrisma informācijas punktam, Kuldīgas meža īpašnieku apvienībai, Lienei Cinovskai, Voldemāram Spuņģim, Uģim Piterānam un dalībniekiem - par atsaucību!

Kazdangas dabas skolas gids Ritvars Rekmanis

Neliela statistika par Dabas skolu vasaras mēnešos.
   Dabas skolas nodarbībās pieteicās 41 jaunietis, aptverot interesentus gan no Kazdangas, gan no Aizputes, Liepājas, Mālpils un Rīgas.
     Dabas skola 3 mēnešu periodā norisinājās 6 dienas, kā arī divas vēla vakara un nakts nodarbības (griežu provocēšana un ķeršana un kukaiņu vērošana). Bērni darbojās 3 grupās, katrā grupā vidēji 13-14 bērnu. Nodarbību dienā katra grupa strādāja divas stundas. Kopskaitā visās nodarbībās piedalījās 175 interesenti.
     Jaunākajiem dalībniekiem bija  6 gadi, vecākajiem 15, ja neskaita vecākus un dažreiz vecvecākus, kuri pavadīja savus jauniešus.
   Dabas skolas norises vēl turpināsies līdz pat novembrim, kad nodarbības tiks organizētas Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.
   Vērojot jauniešu darbošanos un interesi, redzams, ka šādas nodarbības noteikti ir nepieciešamas, īpaši vasaras mēnešos, kad ir daudz brīva laika un nav zināms, kā to lietderīgi piepildīt! Paldies jauniešiem par izturību, jo laiks dažbrīd tiešām nelutināja, bet, ko nevar pieciest, ja ir vēlēšanās darboties!
  
Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

  

pirmdiena, 2016. gada 5. septembris

Ingas Jurānes darbu izstāde "Raibās atmiņas"

Līdz 1.oktobrim Kazdangas Kultūras centrā būs apskatāma mākslinieces Ingas Jurānes izstāde "Raibās atmiņas".
Izstādē "Raibās atmiņas" apkopoti dažāda formāta darbi, kas lielākoties tapuši laika posmā no 2004. līdz 2016. gadam.
Reālistiskas ainavas, abstrakti un dekoratīvi zīmējumi, dažādās krāsas, kāds emocionāls portrets, fantāzijas. Prieks par dabas skaistumu, krāsām. Katrā dzīves posmā autorei bijusi nozīmīga kāda cita krāsa. Darbos justs, redzēts, iegaumēts un arī izdomāts.
Viss kopā veido ļoti "raibas atmiņas".

ceturtdiena, 2016. gada 25. augusts

EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS 2016

Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā 10.septembrī plkst.11:00
Kazdangas pilī un Kazdangas muižas parkā
10:30-11:00 Ierašanās, reģistrācija, rīta kafija
11:00 Mantojuma dienu karoga pacelšana
Pasākuma atklāšana - Aizputes novada Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs
Fotogrāfiju izstādes “Mana ainava” atklāšana – Ilze Holštroma Kazdangas muzeja vadītāja
Paveiktie darbi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un nākotnes ieceres - Biruta Konrāde –
Aizputes novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītāja
11:30 Prezentācija “Vēsturiskā ainava un ainavu dārzs” –
Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents, celtniecības arheologs, Tāšu muižas saimnieks Juris Zviedrāns
12:10 Pārdomas par Kazdangas muižas parka veidošanos un attīstību - Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents, celtniecības arheologs, Tāšu muižas saimnieks Juris Zviedrāns
Izzinoša ekskursija pa Kazdangas parku Jura Zviedrāna vadībā.
Pasākumu organizatori: Aizputes novada domes Kazdangas pagasta pārvalde, Aizputes novada domes Attīstības nodaļa
Informācija par pasākumu: Kazdangas muzejs, Jaunatnes gatve 1, Kazdanga, Aizputes novads, tālr. 26564767