otrdiena, 2014. gada 25. novembris

Izstāde „Eglītes mirdzumā”

  Kazdangas muzejā no 1.decembra līdz 18.decembrim skatāma eglīšu rotājumu izstāde „Eglītes mirdzumā”. Gandrīz katrā mājā Ziemassvētkos sastopams viens no šo svētku galvenajiem simboliem – krāšņi rotāta eglīte.
     Lai gan mēs nevaram lepoties, kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kur tagad aplūkojams, iespējams, Eiropā senākais - 17.- 18. gs. radītais eglīšu rotājums, kurš tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos Rīgā 2003.gadā, tomēr mēs šajā izstādē varēsim Jūs iepriecināt ar eglīšu rotājumiem, ar kādiem kazdandznieki un novada iedzīvotāji rotāja savas eglītes nesenākā un senākā pagātnē, piemēram, eglīšu spuldzīšu virtene, kura gadus 50 atpakaļ tikusi atvesta no ārzemēm, jo šeit tādas nebija iespējams iegādāties, izjaucama mākslīgā eglīte un eglīšu rotājumi, kuriem nu jau šajā ziemā apritēs vairāk nekā 50 gadi un vēl daudzi citi interesanti rotājumi.
    Bet, kad tad īsti ir sākusies eglīšu rotāšanas tradīcija? Versijas ir dažādas. Egles rotāšanas tradīcijas pirmsākumi meklējami ļoti senā pagātnē, jau pirms mūsu ēras. Agrāk cilvēki uzskatīja, ka visi koki ir apveltīti ar labiem spēkiem, ka tajos dzīvo labie gari. Cilvēki gribēja pielabināties šiem gariem un kāra kokos cienastu - ābolus, cepumus, piparkūkas un dāvanas. Sākotnēji Ziemassvētku kokus izgreznoja ar dažādām augu valsts veltēm, papīra rotājumiem, rūpnieciska eglīšu rotājumu ražošana sākās vēlāk - tikai 19.g.s. vidū, Saksijā. Prasmīgi meistari izpūta rotājumus no stikla.
     Mēs ļoti mīlam pušķot eglīti ar visādiem vizuļiem, bet neiedomājamies, kāpēc? Ir leģenda par nabadzīgu sievieti, kura Jaungada priekšvakarā gribējusi izrotāt eglīti, lai iepriecinātu savus bērnus, taču nebijis ar ko. Tad viņa sākusi lūgt Dievu. Kristus izdzirdēja viņas lūgšanas un palūdza zirnekļus izaust skaistus sudraba tīklus. No tā laika eglīti sāka izgreznot ar “eņģeļu matiem” un citām spīdošām lietiņām.
     Bet varbūt esat dzirdējuši izskanējušu ziņu, ka jaukās egles rotāšanas tradīcijas pirmsākumi esot meklējami mūsu galvaspilsētā Rīgā? Jo leģenda vēsta, ka par eglītes rotāšanas tradīciju jāpateicas Rīgas Melngalvju brālības biedriem, kuri tālajā 1510. gadā pārnesuši no meža egli, lai to novietotu rātslaukumā un pēc tam sadedzinātu līdzīgi tradicionālajai bluķa dedzināšanai ziemas saulgriežos. Taču egle bijusi ļoti liela, un, baidoties par ugunsdrošību, vīri to nededzinājuši, bet gan nostādījuši vertikālā stāvoklī. Savukārt bērni izrotājuši koku ar krāsainu dziju, papīra virtenēm un augļiem.
  Lai nu kā, bet tāpat kā daudzus gadus atpakaļ, tad noteikti arī šajos Ziemassvētkos daudzās mājās tiks izrotātas eglītes, kas daudzu, īpaši bērnu sirsniņās, nesīs prieku, gaišumu un svētku sajūtu. Gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus!
   Gaidīsim Jūs muzejā!
Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

     

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru