pirmdiena, 2014. gada 24. februāris

Grāmata par Kazdangas parku un skolotāju Jāni Mežsētu

7.februāra pēcpusdienā Kazdangas pilī, pulcējoties kuplam viesu skaitam, pedagogs un novadpētnieks Alfrēds Leja nodeva lasītāju vērtējumam savu sešpadsmito grāmatu „Kazdangas parks un tā Dieviņš”. Jaunā grāmata ir 2008.gadā izdotās atkārtots, papildināts izdevums.
Grāmata ir veltījums Kazdangas parkam, kuru autors dēvē par pagasta sirdi, uzskatot, ka tieši parks ir nozīmīgs simbols vārdam KAZDANGA, kā arī ilggadējā Kazdangas Lauksaimniecības tehnikuma botānikas un augu aizsardzības skolotāja Jāņa Mežsētas personībai un profesionālajai darbībai.
Kazdangas parku veidojušas vairākas baronu Manteifeļu dzimtas paaudzes, kuru darbības rezultātā tas kļuvis par vērtīgu svešzemju koku un krūmu krātuvi. Skaistās ainavas iedvesmojušas arī vairākus XX gs. sākuma gleznotājus, piemēram, Vihelmu Purvīti. A.Leja lasītājiem stāsta, ka „parka veidošana un apkopšana ziedu laikus piedzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam, kad šeit tika iekoptas vairāk nekā 500 kokaugu sugas. Pēc Otrā pasaules kara, pateicoties Jāņa Mežsētas darbībai, Kazdangas parku iepazina plašajā Padomju Savienībā...” Diemžēl, pēc bargajām ziemām, vētru postījumiem, sistēmiskas kopšanas trūkuma dēļ, kā arī nepārdomātas saimnieciskās darbības rezultātā kokaugu sugu skaits parkā strauji samazinās, atzīst grāmatas autors.
Kazdanga joprojām ir ekskursantu iecienīts apskates objekts, tā pievilkšanas spēks ir eksotiem bagātais parks, tas ir arī iedvesmas avots jaunradei gan profesionāliem dzejniekiem, gan tehnikuma absolventiem, tāpēc A. Leja ir apkopojis un savas grāmatas nodaļā „Dzejdari par Kazdangu” ievietojis literāros sacerējumus, kas veltīti Kazdangai. Arī Imants Ziedonis ar Dižkoku atbrīvotāju grupu laika posmā no 1980. līdz 1991. gadam Kazdangas parkā strādājis septiņas reizes, „no parka bezgalības izraugoties skolotāja Mežsētas iekopto parka strēli”.
 Grāmatas „Kazdangas parks un tā Dieviņš” atvēršanas pēcpusdienā ar Jāņa Mežsētas – parka Dieviņa – darbību Kazdangā klausītājus iepazīstināja Māteru Jura Kazdangas pamatskolas skolēni, lasot fragmentus no jaunās grāmatas. Klausītāji uzzināja, ka saviem audzēkņiem skolotājs mācīja uztvert augus kā dzīvas radības: „Mīlestību pret ikvienu puķīti un krūmiņu skolotājs demonstrēja katrā savā kustībā, darbībā, vārdā. Viņš neteica – koks jānocērt, bet – jāizņem. Neteica – puķe jānorauj, bet jāpaņem.. Mežsēta  spēja katru koku lasīt kā grāmatu un katram nezinītim it kā atvērt acis, likt uz apkārtni paraudzīties ar citu skatienu”.  A. Leja Mežsētas personības aprakstā atklāj augstas kultūras cilvēka kvalitātes, stāstot, ka „skolotājs autoritāti iekaroja ar savu sirmo, rūpīgi kopto frizūru, tautisko prievīti, bagātīgajām zināšanām, labestību attieksmē pret jebkuru cilvēku jebkurā gadījumā.. no viņa dvesa miers un tāds sirds siltums kā no mātes. Viņa kustībās, runā, darbībā staroja neparasts enerģētiskais lauks, neikdienišķa cilvēcība...”
Īpašu vērtību izdevumam piešķir publicētie Jāņa Mežsētas pētījumi par Kazdangas parku, kas veikti pēc aiziešanas pensijā, un kurus pēc vīra nāves turpinājusi viņa dzīvesbiedre Elza Mežsēta. Speciālistiem, tāpat arī vērīgākiem un erudītākiem parka apmeklētājiem un interesentiem, noteikti ļoti noderīga informācija atrodama nodaļās, kurās sistematizēti ekskursiju maršruti parka bagātību apskatei un izzināšanai.
Par veikto darbu parka pētniecībā Mežsētas vārdā nosaukts viens no saulainākajiem parka stūrīšiem – Rožkalniņš, kurā, absolventu sarūpēts, uzstādīts viņam veltītais piemiņas akmens.
Alfrēda Lejas paveiktais darbs arī šoreiz bija iemesls, lai pulcētu Kazdangā Lauksaimniecības tehnikuma absolventus – Jāņa Mežsētas audzēkņus - un dalītos atmiņās par skolotāju, protams, arī atklājot, ka skolotāja dziļā un bagātā personība devusi stabilu pamatu visai dzīvei. Absolventi – Videvuds Kiršteins, Gunvaldis Vēsmiņš, Jānis Oškājs, Juris Janeks, Jānis Blūms, Juris Moisejs, Guna Seska, Valija Vilsone - saņēma autora dāvinātās grāmatas, kur bagātīgajā fotogrāfiju klāstā noteikti ieraudzīs arī sevi. Pateicoties  absolventu iniciatīvai un atbalstam, kļuva iespējams padarīt nemirstīgu Mežsētu ģimenes - Jāņa un Elzas – mūža darbu. A. Leja atzīst, ka šī grāmata ir cieņas apliecinājums Mežsētu ģimenei, kura nesavtīgi, bez nožēlas un atlikuma ziedoja savu dzīvi Kazdangas skaistumam un labai slavai.
Kopā ar skolēniem vēlos pateikties grāmatas autoram A. Lejam par iedvesmu, ko saņēmām grāmatas atvēršanas pēcpusdienā! Skolēni guva dažādas atklāsmes –visiem patika lasīt grāmatas fragmentus jeb atvērt jauno grāmatu, visi priecājās par Jūsu dāvinātajām grāmatām un novērtēja to, kādu viesmīlību Jūs izrādījāt katram – gan lielam, gan mazam. Klausītāju konkursa uzvarētājs Rimants Gedgaudas bija gandarīts par balvu – jauno grāmatu! Samanta Birkenfelde atzina, ka turpmāk zinās – pret katru augu jāizturas kā pret dzīvu radību! Ievai Sudrabai palika prātā Jūsu labestīgi ironiskais stāstījums par Jūsu solabiedru pedagoģiskās padomes sēdēs – kolēģi Jāni Kolnu.  Elza Ozola sacīja, ka pasākumā izjutusi to, ka inteliģentā sabiedrībā starp cilvēkiem valda ļoti liela cieņa, ka sapratusi – ir skolotāji, kuri ar savu devumu paliek atmiņā uz visu mūžu!
Māteru Jura Kazdangas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Eglīte.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru