ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

Brīnumjaukas tikšanās

Vēlos pastāstīt par brīnumjaukām tikšanās reizēm, ko piedzīvoju pēdējās nedēļas laikā. Pie mums uz Kazdangu brauc daudz dažādu brīnišķīgi cilvēki, muzejā iegriežas gan bijušie absolventi, gan vienkārši ceļotāji un arī tādi, ar kuriem kopā pavadītais laiks paskrien nemanot un kurus noteikti vēlētos sastapt vēl un vēl. Tieši tādus sastapu pagājušajā nedēļas nogalē un vakar vakarā. Bet šis stāsts sākās nedaudz ātrāk, pirms pāris nedēļām, tas sākās ar kādu domu un izteiktu vēlēšanos.
     Kā jau zināms pils otrajā stāvā  apskatāms meža muzejs un trešajā stāvā ekspozīcija par Kazdangas pils un apkārtnes vēsturi. Muzejā varam rast ieskatu baronu Manteifeļu dzimtas vēsturē. Tad nu lūk, mēs, pils meitene, vēlējāmies, ka būtu jauki uzmeklēt baronu dzimtas pārstāvjus, kas dzīvo Vācijā, bet kā to izdarīt, mums nebija ne jausmas :) Laikam toreiz būsim vēlējušās no visas sirds, jo dažu dienu laikā ir notikušas divas bezgalīgi jaukas tikšanās. Tām abām ir cieša saistība ar Kazdangas baroniem.
     Sestdienas pēcpusdienā muzejā ienāca divi apmeklētāji, kāda sieviete ar dēlu. Sievietes balsī tikai pavisam nedaudz bija sadzirdams akcents, ceļotāji bija ieradušies no Vācijas, vēlējās apskatīt lietas, kas pilī saglabājušies no baronu laikiem. Un kā izrādījās šī sieviete tikai pāris nedēļas atpakaļ bija tikusies ar baronu Manteifeļu pēctečiem Vācijā. Bija patiess prieks tikties ar šo sievieti un viņas dēlu, patiesībā šo tikšanos nevar aprakstīt, vēl pāris dienas domāju par šo tikšanos, līdz jaunai pilnīgi nejaušai, bet varbūt tomēr jaušai tikšanās reizei.
     Pilī arī vakaros notiek dažādas aktivitātes, jaunieši trīs reizes nedēļā nāk uz trenažieru zāli, reizi mēnesī pie mums viesojas Inese Prisjolkova, notiek arī danči, tikšanās ar Kuldīgas dziednieku grupu un citi pasākumi. Kuldīdznieki pie mums brauc mēneša otrajā otrdienā un, ka reiz, vakar bija viena no šīm reizēm. Mēneša otrā otrdiena 14. jūnijs tikšanās laiks norunāts sešos vakarā. Parasti pirms pasākumiem, ja viss ir iepriekš sakārtots un sagatavots, dodos kādas pārdesmit minūtes pirms paša pasākuma, lai varu sagaidīt viesus, bet šoreiz kāda neizprotama vara lika man doties uz pili turpat veselu stundu ātrāk, tikai vēlāk sapratu, ka man vienkārši šeit bija jānokļūst tieši tai brīdī, lai sastapu kādu jauku pensionāru pāri no vāczemes. Un par lielu pārsteigumu man, izrādījās, ka šīs jaukās vācu kundzītes vecvecmāmiņa ir dzimusi šeit, Kazdangas pilī, baronu Manteifeļu ģimenē. Mēs taču vēlējāmies uzmeklēt baronu dzimtas pārstāvjus, un te, nu liktenis mūs saveda kopā. Šī bija patiesi jauka tikšanās un ceru, ka tiksimies vēl un vēl. Ceru, ka spēsim uzbūvē šo tiltu starp Kazdangu un Vāciju, starp kazdandzniekiem un baronu dzimtu.  Šeit nu ir vēl viens pierādījums, ka ja vēlas no visas sirds, tad tas noteikti piepildās.  Un nekas šai dzīvē nenotiek tāpat vien, visam ir sava nozīme.

P.s. 
Nedaudz par pirmo fotogrāfiju.
Šī skaitās ainavas kopija,  kas zīmēta ap 1840 gadu Kazdangā ir apskatāma muzejā. Oriģināls zīmēts ar ūdenskrāsām, atrodas pie baroneses mazmazmeitas. Viņa oktobrī atgriezīsies Vācijā un atsūtīs fotogrāfiju un  tad to varēsim Jums rādīt krāsainu :))

Māra

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru